Rezultāti rāda, ka ZZS reitings ir 18,1%, savukārt "Saskaņas" - 18,5%.
Politisko reitingu dinamika liecina, ka “Saskaņas” līkne ir svārstīga un partijas reitings pēdējos 12 mēnešus "lēkā". Tādējādi, salīdzinot ar janvāri, "Saskaņas" reitings februārī nolēcis no 20,7% līdz 18,5%.
Par Nacionālo apvienību (NA) februārī balsotu 8,3% respondentu. Savukārt partijas "Vienotība" reitings februārī bija 5,4%.
Par Latvijas Reģionu apvienību februārī būtu gatavi balsot vien 3,9%, un pēdējos divos mēnešos reitings krītas. Visbeidzot, par partiju “No sirds Latvijai” tikai 2,8%. Partijas reitingu dinamikā neliels kāpums līdz 3,5% vērojams novembrī.
Bet 22,1% atzīst, ka nezina, par ko balsotu, ja būtu jāpiedalās vēlēšanās.
Politologs Juris Rozenvalds skaidro, ka ZZS reitings ir pieaudzis līdz ar valdību maiņu. Veidojot jauno valdību, ZZS atšķirībā no "Vienotības" parādīja sevi kā izlēmīgu partiju. Turklāt ZZS nav asociēta ar problēmām, kāpēc krita ekspremjeres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") valdība. Visbeidzot, arī ZZS pārstāvja Māra Kučinska vadītā valdība nav sastapusies ar nopietnām problēmām. "Šis reitings ir pietiekami saprotams," rezumēja Rozenvalds.
Attiecībā uz "Vienotības" arvien vājāko reitingu, Rozenvalds pauda, ka "tā ir likumsakarīga samaksa gan par tām apbrīnojami daudzajām kļūdām, ko "Vienotība" pieļāva no rudens, gāžot savu valdību (..) un nodemonstrējot acīmredzamas pretrunas starp partijas interesēm un atsevišķu personu personīgajām ambīcijām, gan par to, ka sabiedrībai nav pārliecības, ka "Vienotība" kaut ko grib mainīt".
Rozenvalds arī paredzēja, ka Nacionālās apvienības reitings varētu augt gadījumā, ja Latvijā aktualizēsies "bēgļu jautājums". NA ir "vienas tēmas partija", proti, nacionālā jautājuma partija.
