Aprūpes iestādes demences un Alcheimera slimības pacientiem gatava atbalstīt arī Rīga

Latvijā līdzīgi kā lielā daļā Eiropas sabiedrība kopumā noveco. Paredzams, ka nākotnē aizvien lielāks kļūs pieprasījums pēc aprūpes iestādēm. Šai tendencei seko arī privātie uzņēmēji, kuri šajā biznesa jomā uzsāk aizvien aktīvāku darbību. Novecojošā sabiedrībā varam biežāk saskarties ar specifiskām saslimšanām, kuras prasa arī īpašu aprūpi. Kāds uzņēmējs Babītē šobrīd sācis darbu pie īpašas iestādes izveides cilvēkiem ar tādām saslimšanām kā demence un Alcheimera slimība.

Aprūpes iestādes alcheimera un demences pacientiem gatava atbalstīt arī RīgaKristaps Feldmanis

    Arī galvaspilsētas domes atbildīgais Labklājības departaments saredz šādu iestāžu nepieciešamību un ir gatavs sniegt atbalstu, jo norāda – aprūpējamu personu ar demenci un Alcheimera slimību skaits pieaugot.

    Starptautisks uzņēmums "Senior group" nonācis pie secinājuma, ka vecāku cilvēku aprūpe ir ļoti individuāla un ne vienmēr visam piemērojams viens šablons. Piemēram, demences un Alcheimera slimības pacientu efektīvai aprūpei jāpieiet citādi. Pieprasījums ir, tādēļ "Senior Group" līdzās jau citām uzņēmuma grupu mājām Babītes novada ciematā "Lapsas" veido speciālu grupu māju, kas būs paredzēta cilvēkiem tieši ar šādām saslimšanām.

    Grupu mājas uzdevums ir radīt māju sajūtu. Ir kopīgas atpūtas un ēdināšanas zonas, tomēr katram ir sava istabiņa. Specializētajās grupu mājās ir svarīgs katrs sīkums, lai vide būtu piemērota Alcheimera slimības un demences pacientiem, piemēram galda stūriem jābūt noapaļotiem.

    "Atšķirība ir, ka ēkai ir specializēts plānojums un iekšējā apdare, kas ir nozīmīgs faktors šādu klientu aprūpei. Tās ir kontrastējošas krāsas, efektīvs apgaismojums, tā saucamie "atmiņu punkti", arī specializētas durvju un logu atvēršanas sistēmas ar kodiem, kā arī svarīgs faktors ir apļveida pārvietošanās iespējas ēkā, līdz ar to šo arhitektūru mēs veidojam pielāgotu šāda tipa klientiem. Šīs aprūpes modeļa, arhitektūras un projekta galvenais mērķis ir radīt draudzīgu un neinstitucionālu vidi, lai aizsargātu cilvēka emocionālo labsajūtu un mazinātu uzbudinājumu un agresiju, kā arī veicinātu orientēšanos un pārvietošanos drošā vidē un radīt vidi, kas nerada maņu pārmērīgu stimulēšanu," stāsta "Senior Group" pārstāve Latvijā Diāna Gžibovska.

    Šobrīd Rīgas dome sniedz atbalstu iedzīvotājiem, kuri izvēlas aprūpes iestādes. Rīgas domes atbalsts atkarībā no iestādes tipa ir atšķirīgs. Šādai klasiskajai grupu mājai ir pieejams līdz 640 eiro liels atbalsts no Rīgas domes, kas tiek izmaksāts gadījumā, ja ar 85% no iemītnieka pensijas neizdodas segt visus izdevumus.

    "Senior Group" pārstāve Latvijā Diāna Gžibovksa skaidro – šobrīd par tradicionālajām grupu mājām atkarībā no iemītnieka patstāvības līmeņa jāmaksā 800 līdz 900 eiro mēnesī. Primāri šo summu sedz iedzīvotājs, no kura pensijas šim mērķim drīkst tērēt ne vairāk kā 85%.

    Piemēram, ja 85% no pensijas ir 400 eiro, tad Rīgas dome piemaksā trūkstošos 400 līdz 500 eiro, bet šāds atbalsts no Rīgas Domes puses iespējams līdz 640 eiro apmērā. Rīgas domes Labklājības departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Moors skaidro – šādas iestādes ir augstāka līmeņa, tādēļ tās var atļauties cilvēki, kuri dzīves laikā ir ieguldījuši vairāk savā karjerā, tomēr līdzīgi strādā atbalsts arī citos, zemāka līmeņa aprūpes namos.

    Plānotās specializētās demences un Alcheimera slimības pacientu grupu mājas izveide prasa lielākus līdzekļus, tādēļ "Senior Group" pārstāve Diāna Gžibovska paredz – šādam pakalpojumam ar 640 eiro atbalstu varētu būt par maz, lai pacienti to varētu atļauties, un viņa norāda – varētu būt runa par 1000 eiro. To saprot un atbalsta arī Rīgas domes Labklājības departaments.

    Šobrīd gan šāda finansēšanas modeļa neesot. Pašlaik Rīgas dome šos pakalpojumus finansē pēc diviem modeļiem,

    "Viens ir tā saucamajiem klasiskajiem pansionātiem, ka Rīga veic iepirkuma procedūru, kā rezultātā tie, kas atbilst Rīgā noteiktajai cenai, iegūst tiesības sniegt [pakalpojumu]. Tādi Rīgā ir 10 pakalpojuma sniedzēji. Bet Rīgā ir arī otrā sistēma, ka, lai nodrošinātu klientiem lielāku izvēles iespēju un lai nodrošinātu arī pakalpojuma sniedzēju ar lielāku cenu nekā iepirkuma griesti ienākšanu šajā segmentā, mums ir līdzfinansējuma sistēma, ka Rīga maksā līdzfinansējumu līdz 400 eiro mēnesī par parastā, klasiskā jeb, kā mēs sakām – slimnīcas tipa pansionātu, kur ir koridors un istabiņas pa labi un pa kreisi, un 640 eiro otra līmeņa finansējumu tieši ar domu, ka mēs esam noteikuši mazliet komplicētākas un labākas prasības iekārtojumam, telpām un darba organizācijai," stāsta Rīgas domes Labklājības departamenta direktora vietnieks Moors.

    Tomēr Moors norāda - departaments jau sācis sarunas par iespējamu 3. līmeņa finansējuma izveidi tieši demences un Alcheimera slimības pacientu aprūpei. Sarunas gan šobrīd piebremzējis Covid-19, kā arī varas maiņa Rīgas domē. Tomēr jautājums ir ļoti aktuāls. Moors skaidro – starp ilgstošās sociālās aprūpes un arī mājas aprūpes klientiem palielinās personu ar demenci un Alcheimera slimību skaits. Un šobrīd tieši demences un Alcheimera slimības  pacientiem ir vismazāk vietu tā sauktajos pansionātos.

    "Kāpēc pietrūkst? Tāpēc, ka šie risinājumi prasa specifiskus apstākļus. Pirmkārt, personālu vajag lielāku, otrkārt, telpu iekārtojums atbilstošs un arī aprīkojums. Un uzraudzība – uzraudzību var veikt fiziski ar cilvēku klātbūtni vai tehniskiem risinājumiem, kas, protams, prasa investīcijas, un mēs to labi apzināmies," norāda Moors.

    Viņš skaidro, ka šobrīd rindā uz sociālās aprūpes centra pakalpojumu 80% ir cilvēki ar demenci.

    Tādēļ arī pašvaldība atbalsta privāto uzņēmēju iniciatīvu palīdzēt šo pieprasījumu apmierināt. Bet vai demences un Alcheimera slimības pacienti no valsts saņem kādu specifisku atbalstu? Latvijas Radio informāciju noskaidroja visās Baltijas valstīs. Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš skaidroja – no sociālo pakalpojumu viedokļa diagnoze neko neizšķir. Galvenais, kādas sekas slimība atstājusi.

    "Ja mēs runājam par sociālo jomu, tad tiek vērtēts, cik tas cilvēks var sevi aprūpēt. Ir vai nav invaliditāte slimības dēļ. Tur vesela kritēriju kopa, kā rezultātā tiek pieņemts lēmums par viena, otra vai trešā pakalpojuma piešķiršanu," saka Dūdiņš.

    Papildinot kolēģi, ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta direktore Elīna Celmiņa rakstiskā atbildē pauž, ka, ja personas stāvoklis ir tik smags, ka rada ilgstošus funkcionēšanas ierobežojumus un atbilst invaliditātes kritērijiem, tad pēc tās noteikšanas persona saņem visu atbalstu, kas izriet no invaliditātes.

    Piemēram, cilvēki ar demenci varot būt gan invaliditātes atbalsta, gan arī valsts un pašvaldību sociālo pakalpojumu saņēmēji. Tomēr aprūpes centru pakalpojuma nodrošināšana atkarībā no pašvaldības finansiālajām iespējām ir tās atbildība. Celmiņa arī skaidroja, ka šobrīd sadarbībā ar Veselības ministriju tiek īstenots projekts, lai attīstītu starpnozaru, pacienta centrētu sadarbības modeli labākai demences pacientu aprūpei.

    Lietuvas Ssociālā nodrošinājuma un darba ministrijas pārstāve Edita Baniene rakstiskā atbildē norādīja, ka sistēma ir līdzīga, proti, valsts atbalsts lielākoties balstās uz invaliditāti.

    "Personai, kurai diagnosticēta ar demenci vai šizofrēniju saistīta invaliditāte, izmaksā invaliditātes pensiju vai pabalstus. Šīm personām ir tiesības uz tehniskā atbalsta, piemēram, kustības vai redzes palīglīdzekļu saņemšanu. Tāpat šīs personas var pieprasīt to dzīvesvietas pielāgošanu speciālajām vajadzībām. Personas ar demenci vai šizofrēniju var izmantot pašvaldību sniegtos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Tāpat Lietuvā cilvēkiem ar invaliditāti tiek nodrošināti sociālie pakalpojumi viņu mājās, dienas aprūpes centros, audžuģimenēs un grupu mājās," pauž Baniene.

    Viņa norāda, ka personas ar psihiska rakstura traucējumiem atbalstu jau iepriekšminētajās grupu mājās var saņemt 12 vietās visā Lietuvā.

    Tikmēr Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Sociālās labklājības departamenta padomnieks Rene Randvers rakstiskā atbildē skaidro, ka šizofrēnijas pacienti saņem atbalstu, kas paredzēts personām ar psihiskiem traucējumiem, īpaši neko neizdalot. Tikmēr atbalsts demencei iedalās trīs daļās. Pirmā ir demences politika – par to valsts līmenī atbild ministrija, bet pašvaldības atbild par veselības un labklājības veicināšanu, kā arī par profilaksi.

    Otrais – pakalpojumi cilvēkiem ar demenci un viņu aprūpētājiem. Lielu daļu pakalpojumu, kas īpaši izstrādāti cilvēkiem ar demenci un viņu aprūpētājiem, Igaunijā koordinē Demences kompetences centrs. Tā uzdevumi ir izpratnes veicināšana par demenci sabiedrībā, aprūpes pakalpojumu sniegšanas atvieglošana, atbalsta sistēmu izveidošana cilvēkiem ar demenci un viņu ģimenēm, kā arī labāko teorētisko aprūpes modeļu ieviešana praksē.

    Savukārt trešais punkts ir demences pacientiem draudzīgas vides nodrošināšana. Ministrija pērn izsludinājusi konkursu, kurā pieteikties aicināti sociālās aprūpes centri. Mērķis – ar valsts atbalstu uzlabot pakalpojumu, lai aprūpes centrus gan fiziski, gan arī apmācot personālu pielāgotu demences pacientiem, tādējādi palielinot šiem pacientiem atbilstošu aprūpes iestāžu skaitu un mazinot rindu ar demences pacientiem, kuri nevar saņemt pakalpojumu.

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti