«Apeirons»: Arī Latgalē bērnu un invalīdu ratiņiem pieejami ir 5% sabiedrisko vietu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Tikai 5% no sabiedriskajām vietām ir bērnu un invalīdu ratiņiem draudzīgas - tāds ir secinājums pēc jūnijā veiktās vides pieejamības apsekošanas Vidzemē un Latgalē. To veica Invalīdu un  viņu draugu apvienība „Apeirons” kopā ar biedrību „Babyroom”. Šonedēļ līdzīga vides pieejamības izpēte sāksies Zemgalē. Pēc visu reģionu apsekošanas invalīdiem un vecākiem ar bērniem draudzīgās vietas tiks apkopotas mobilajā aplikācijā „Mapeirons”.

Valmieriete Anete iekļūšanu ar bērnu ratiņiem Valmieras muzejā atzīst par ļoti ērtu. Taču ne jau visur ir tā - ēkās, kas celtas senāk un nav piedzīvojušas rekonstrukciju, iekļūšana gan ratiņkrēslā, gan ar bērnu ratiņiem ir visai apgrūtinoša.

„Valsts iestādes kopumā nav pieejamas – pārsvarā ir kāpnes. Piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ir kāpnes un tur netiek iekšā. Tā kā man ir manevrējamie rati, es diezgan viegli varu izmanevrēt. Bet, ja iet cilvēks ratiņkrēslā, daudzās vietās nevar tikt iekšā,” saka valmieriete, bērnu māmiņa Ilga.

Vides pieejamību lielākoties uztveram tikai kā uzbrauktuves pie ēkām, tomēr tas ir vērtējams par daudzām detaļām, kas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām var izrādīties gluži vai nepārvarams šķērslis. Piemēram, uzbrauktuve ir uzbūvēta, bet par durvīm nav padomāts: vai nu tās veras tā, ka iebraukt ar ratiņkrēslu nevar, vai arī tālāk pieejamība beidzas.

Ja vēl par cilvēkiem ratiņkrēslos ir padomāts, tad aizmirsts, ka ir arī cilvēki ar redzes problēmām, stāsta invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. Piemēram, sabiedriskajās ēkās, kur būtu jākārto dažādi jautājumi un jāatrod vajadzīgie speciālistu kabineti, sienas gaišas, durvis un to stenderes arī.

Ja uzbrauktuvju, liftu vai pacēlāju izbūve ir visai dārga un to var vislabāk veikt, ja ēkā ir nopietni rekonstrukcijas darbi, tad ir arī daudzas pavisam vienkārši atrisināmas lietas. „Ja liftu šogad nevaram ieplānot, bet pēc trīs gadiem varam, tad pagaidu risinājums būtu atsevišķā telpa, kur var veikt pārrunas ar speciālistiem,” norāda Balodis.

Ne visās sabiedriskajās ēkās, kur reizēm nāktos gaidīt rindā, ir arī padomāts par jaunajām māmiņām un viņu mazuļiem.

Ivars Balodis arī vērtē, ka nebūt šī apsekošana nav tikai jauno māmiņu vai cilvēku ar īpašām vajadzībām interesēs:

Pieejamības risinājumi nav viena invalīda iegriba. Tas ir vajadzīgs veciem cilvēkiem, kas ir nospiedošs vairākums Latvijā.

Tas ir vajadzīgs cilvēkiem ar invaliditāti, jaunajiem vecākiem. Principā tie ir 80-85% cilvēku. Tā ir normāla prasība demokrātiskā valstī.”

Pēc visos novados veiktās apsekošanas izveidota vides pieejamības mobilā aplikācija „Mapeirons”. Kā vērtē akcijas dalībnieki, aplikācija būs gan ceļvedis, gan arī varbūt liks ēku saimniekiem un pašvaldībām vairāk aizdomāties par to, ko vēl  var paveikt  vides pieejamības uzlabošanā. 

Iepriekš ziņots, ka, veicot apsekojumus par vides pieejamību Vidzemē, secināts, ka tikai 5% sabiedrisko vietu ir pieejamas un draudzīgas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī  māmiņām ar bērniem ratiņos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti