Vidēji viens bojā gājušais diennaktī - tā īsumā var raksturot traģisko situāciju uz Latvijas autoceļiem periodā no šā gada pirmā līdz divdesmitajam janvārim. Viens no iemesliem daudzajām traģiskajām avārijām bijis tā sauktais melnais ledus, kas veidojas aukstam laikam strauji mijoties ar atkusni. Kaut šādi apstākļi bijuši kopš mēneša sākuma, preventīvā ceļu kaisīšana ieviesta tikai no 19.janvāra
Iepriekš ceļus kaisīt biežāk nekā to prasa normatīvi arī iepriekš nebija liegts. „Neviens normatīvais akts to nebija liedzis. Šāds melnais ledus ir konstatēts citās valstīs ar daudz augstāku attīstību. Mums īsti neviena no 59 stacijām šajos datumos neģenerēja apledojuma trauksmi. Līdz ar to ātrums bija līdz 90 km/h, un neviens neprognozēja, kāds ir ceļu stāvoklis tajā brīdī,” skaidroja “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotība”), kurš iepriekš situāciju uz Latvijas ceļiem raksturoja kā nepieņemamu, pirmdien īpaši sasauktajā ārkārtas Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē vainīgos starp amatpersonām nemeklēja.
Kā norāda amatpersonas, lielu daļu atbildības gan par savu, gan līdzcilvēku drošību jāuzņemas pašiem vadītājiem.
Kā rāda policijas statistika, pēdējo divu gadu laikā īpaši audzis atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu skaits. Daži pat uzstādījuši jaunus antirekordus. Kāds BMW markas auto vadītājs pa Jelgavas šoseju traucies ar ātrumu 209 kilometri stundā. Pēc policijas informācijas, traģiskākās avārijas notikušas uz nesen atjaunotajiem ceļu posmiem. „Tendence, ka kaut kas nav kārtībā ar to kas notiek uz ceļiem – to nihilismu, pārgalvību, pārējo necienīšanu tas bija vērojams jau pagājušajā gadā. Janvārī tas tikai apstiprinājās. Protams, jebkurā gadījumā pierādījās, ka cilvēki neprot braukt ziemas apstākļos,” norāda Lukstiņš.
Lai mazinātu autoavāriju risku, jau tuvākajā laikā tiks celti sodi gan par ātruma pārsniegšanu vadītājiem, gan atstarojošo vestu nenēsāšanu gājējiem. Tāpat solīti kopīgi policijas un CSDD speciālistu reidi, kuros īpaši tiks pārbaudīts mašīnas tehniskais stāvoklis – riepu atbilstība braukšanai ziemā un lukturu kvalitāte.
Izmaiņas būs arī jauno vadītāju sagatavošanā – turpmāk autoskolām būs jāgarantē, ka kursants apguvis braukšanas prasmes gan uz slidena ceļa, gan sliktas redzamības apstākļos.
Jau ziņots, ka janvāra pirmajā pusē slidenie ceļi kļuvuši par iemeslu vairākām traģiskām avārijām Latvijā. 13.janvāra rītā situācija uz autoceļiem apledojuma dēļ vietām bija katastrofāla - līdz pulksten 10 Latvijā policija saņēmusi izsaukumus par 57 negadījumiem. Vairākas galvenās šosejas bija bloķētas vai daļēji bloķētas.
„Latvijas autoceļu uzturētājs” savukārt skaidroja, ka drīkst ceļus kaisīt tikai pēc sniega vai ledus parādīšanās uz tā, bet preventīvai kaisīšanai būtu nepieciešams trīs reizes vairāk līdzekļu nekā pašlaik tiek piešķirts ceļu uzturēšanai ziemā. Daži eksperti arī norādījuši uz pašu autovadītāju atbildību, tomēr vēlāk pēc satiksmes ministra iniciatīvas nolemts, ka turpmāk ceļus kaisīs biežāk un savlaicīgāk.
