Panorāma

Baltijas valstīm sola atbalstu

Panorāma

"Viesturs" Velsā pārstāv Latviju

NATO bāze nav vienīgais veids, kā apliecināt drošību

Amatpersonas: NATO bāze nav vienīgā iespēja stiprināt drošību Baltijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 8 mēnešiem.

Jauna NATO bāze – tie ir vairāki tūkstoši cilvēku, bet ir arī cits veids, kā var pastiprināt drošību, uzsver Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.  Galvenais nebūt neesot tas, cik karavīru šeit tiks izvietoti, bet gan – vai X stundā tie spēs panākt, ka NATO palīdzība mūs sasniedz iespējami ātri.   

Viens no lēmumiem, ko NATO sanāksmē iecerēts apspriest, tiešā veidā skar visus Baltijas iedzīvotājus, - tā ir alianses turpmākās darbības programma, pēc neoficiālām ziņām aptuveni 20 lappušu biezs dokuments, kur paredzēta arī sadaļa par to, kā konkrēti tiks pastiprināta drošība mūsu reģionā.  

Kopš Vācijas kanclere Angela Merkele, viesojoties Rīgā, paziņoja, ka NATO bāzu reģionā nebūs, ir izskanējuši dažādi spriedumi, arī uztraukums, ka sabiedrotie no mums novēršas, atstājot Krievijas ēnā. Tam gan neesot nekāda apstiprinājuma gaidāmajos lēmumos un abas atbildīgās – Aizsardzības un Ārlietu - ministrijas vismaz pagaidām varot būt apmierinātas.

Mēs esam izvirzījuši to, ko mēs uzskatām par labāko, un mēs ceram, ka sabiedrotie mūs atbalstīs,” uzsver Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.

Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijā un citur Austrumeiropā netiks veidotas tāda lieluma NATO bāzes, kādas ir, piemēram, Merkeles dzimtenē Vācijā. Tur tās atgādina vidēja izmēra Latvijas pilsētu, kur pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku – gan militārpersonas, gan viņu ģimenes locekļi. Tik apjomīgu militāru apmetņu izvietojums Eiropā, visticamāk, paliks līdzšinējais. Un tik lielu struktūru veidošana pie mums arī nav nepieciešama – tā uzskata gan Ārlietu, gan Aizsardzības ministrijā.

Jauna bāze – tas nozīmē, protams, vairāki tūkstoši cilvēku, bet ir cits veids, kādā var pastiprināt, ka šeit rotācijas kārtībā atrodas vai nu ASV vai NATO Eiropas bruņoto spēku karavīri. Noteikts skaits, par ko vienmēr var diskutēt, un viņi atrodas šeit pastāvīgi,” norādīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Galvenais nebūt neesot tas, cik tieši kareivju šeit tiks izvietoti, bet gan – vai tie X stundā spēs panākt, ka NATO palīdzība mūs sasniedz iespējami ātri.

„Vai tu atrodies Zilupē, vai tu atrodies Berlīnē vai Lisabonā, lai tu vienādi droši jūties,” skaidroja Eihenbaums.

Prognozētais risinājums ir papildus jau šeit esošajiem 150 ASV kareivjiem piesaistīt no NATO vēl dažus simtus. Iecerēts izmantot jau Latvijā esošos militārās aizsardzības sistēmas punktus. Tie ir pieci galvenie – Sauszemes spēku bāze Ādažos, Jūras spēku flotiles bāze Liepājā, Gaisa spēku aviācijas bāze Lielvārdē, Kājnieku skola Alūksnē un NBS Apvienoto spēku štābs Rīgā - kopā ar ap 5000 Latvijas karavīriem un vēl 15 atbalsta bāzes ar Zemessardzes vienībām.

No jauna šeit pastāvīgi piesaistītie daži simti NATO karavīru tiktu izvietoti galvenokārt Ādažos un Lielvārdē. Paredzams, ka tie varētu būt loģistikas speciālisti, kuru uzdevums ienaidnieka uzbrukuma gadījumā būtu operatīvi virzīt plānotajās pozīcijās palīgā ieradušos NATO spēkus.

Ja pirms tam mēs gūtu atbalstu no partneriem skaitītās nedēļās, tad šobrīd mēs runājam par gaisa desanta operācijām, par ienākšanu šajā gadījumā Latvijas teritorijā skaitītās stundās,” norādīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.

Tas gan var notikt tikai pēc NATO dalībvalstu kopīga politiska lēmuma pieņemšanas. Arī šajā ziņā esot progress. Neoficiāli zināms, ka jau tagad NATO slepenajos operacionālajos dokumentos ir norādes, ka  NATO līguma 5. pants par militāras palīdzības sniegšanu dalībvalstīm attieksies arī uz tā saukto "zaļo cilvēciņu” scenāriju – kad agresors līdzīgi kā Krievija  Ukrainā iebrukuma īstenošanai iesūta civilā tērptas personas.

Tikmēr šeit pat Latvijā jāturpina stiprināt vispirms jau visvājākie posmi mūsu aizsardzībā.

Mums pietrūkst radaru un sensoru, lai mēs varētu pilnībā fiksēt visu, kas mums pierobežā notiek. Mums ir nepieciešams stiprināt pretgaisa aizsardzības ieroču sistēmas, lai mums būtu iespējas notriekt zemu lidojošas lidmašīnas, jebkuru citu lidojošu objektu,” pauda Vējonis.

Gatavošanās darbu sarakstā vēl ir pievedceļu izbūve lidostām un ostām, piestātņu, noliktavu un kazarmu sagatavošana un pagaidām vēl tikai uz papīra paredzētās naudas piešķiršana šiem mērķiem.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti