Arvien pieaugošais reemigrējušo ģimeņu bērnu skaits akcentē nepieciešamību pēc padziļinātas izpratnes par veiksmīgāku bērnu iekļaušanos Latvijas skolās. Kā norāda Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Ija Groza, aizvadītajā vasarā Vidzemē vien atgriezušās vairāk nekā 60 ģimenes. Teju katrā no tām ir vairāki bērni. Pārsvarā tās ir ģimenes, kas uz ārvalstīm devušās krīzes laikā un nu Latvijā atgriežas ar bērniem skolas vecumā.
“Lielākoties bērni, kuri ir, tie ir dzimuši ārzemēs. Ir ģimenes ar bērniem vecumā, kas atbilst 1.-6.klasei. Tāpat ir otra kategorija – bērni, kuriem ir jāuzsāk mācības skolas 1.klasē. Tad ir vecāki, kuri uzskata, ka bērniem ir jāmācās Latvijā un Latvijas skolās, tāpēc arī viņu mērķis ir atgriezties," stāsta Ija Groza.
Līdz ar to var apgalvot, ka šī ir salīdzinoši jauna situācija Latvijā. Tomēr reemigrējušās ģimenes saskaras ar vairākām problēmām. Pirmkārt, tā nereti ir valodas barjera, kad nākas secināt, ka jaunais skolēns ikdienā nav radis runāt latviski vai arī ne visu mācību stundās saprot, tāpat netrūkst bērnu, kas latviešu valodu neprot. Otrkārt, tās ir dažādas izglītības sistēmas un atšķirīgais skolēnu zināšanu līmenis.
“Bērniem, kuri atgriežas no mācībām citā valstī, ir noteikti atbalsta pasākumi. Tā ir papildu latviešu valoda, Latvijas vēsture, ja nepieciešams, sociālās zinības. Šie atbalsta pasākumi ir noteikti apmēram viena mācību gada laikā. Bērni, kuri nekad nav mācījušies Latvijā, bet atgriežas ar ģimeni kopā, saņem atbalsta pasākumus no viena līdz trīs mācību gadu laikā," norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle.
Tas, kā šie atbalsta pasākumi tiek nodrošināti, gan ir pašvaldību un izglītības iestāžu ziņā. Tāpēc nereti dažādas problēmas rodas arī pašiem pedagogiem, jo ne visiem ir bijusi pieredze darbā ar bērniem, kas atgriezušies no ārvalstīm. Tāpēc ir dažādi atbalsta mehānismi arī pedagogiem.
“Mums ir kurss pedagogiem par to, kā strādāt ar reemigrantiem un imigrantiem. Mēs iepazīstinām pedagogus ar to, kā strādāt, kādas ir problēmas, kādi ir Ministru kabineta noteikumi. Tāpat lektori dalās savā pieredzē, tie ir pedagogi, kuri jau ir strādājuši, tie ir cilvēki, kuri ir strādājušu citās valstīs," akcentē Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne. Tāpat izglītības speciālisti kopā ar vecākiem dalās pieredzē un ieteikumos sociālajos medijos. Tomēr arī šī semināra laikā tika akcentēta nepieciešamība pēc vienotas un visiem saprotamas reemigrantu ģimeņu bērnu iekļaujošas izglītības sistēmas valstī.
