Marienburgas kauja notika tagadējās Alūksnes dzelzceļa stacijas apkārtnē, 1919.gada 21.februārī, kad latviešu kareivji kopā ar somu brīvprātīgo pulku “Ziemeļu zēni”, guva pārsvaru pār lieliniekiem. Kauja ilga piecas stundas, un, aizstāvot Latvijas neatkarību, tajā krita 23 somu brīvprātīgie. Atklātais piemiņas akmens simbolizē divu tautu - somu un latviešu - cīņu par savu neatkarību.
Iniciatīvu par piemiņas vietu virzījis Neatkarības cīņu tradīciju apvienības vadītājs, somu ģenerālis Kalervo Sipi. Viņš rosinājis pieminekļa vietā uzstādīt īpašu laukakmeni no Salpa līnijas, kas sargāja Somijas austrumu robežu ar Krieviju.
“Šis akmens ir atvests no Salpa līnijas. Tā ir viena no spēcīgākajām aizsardzības līnijām pret Krieviju. Krievi tā arī nekad nesasniedza šo līniju.
Tāpēc pirms pieciem gadiem mēs nolēmām, ka viens akmens no tās spēcīgās līnijas, mums ir jāatved uz šejieni, simbolizējot izturību. Šīm atmiņām par kauju ir ļoti spēcīga saikne ar šo akmeni,” stāstīja Neatkarības cīņu tradīciju apvienības biedrs Tuomo Juntunens.
Alūksnē uzstādītais piemiņas simbols ir pirmais un vienīgais akmens, kas ņemts no kādas Somijas aizsardzības nocietinājumu līnijas, atklāj ģenerālis, bet ne pirmā piemiņas vieta šeit kritušajiem somu karavīriem. Alūksnes novads jau vairākus gadus sadarbojas ar Somijas Neatkarības cīņu tradīciju apvienību, pirmo reizi pirms deviņiem gadiem izveidojot piemiņas akmeni Bejas kaujā kritušajiem somu kareivjiem.
“Domāju, ka tas ir ne tikai tas, kas vieno abas valstis, bet arī parāda, kāda ir varonība katrai tautai, tajā saucamajā “X stundā” ir jāizrāda, lai savu valsti aizstāvētu,” uzsvēra Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis.
Šogad aprit arī 100 gadi kopš Latvijas neatkarības kara un Latvijas armijas izveides. Tā cieši saistīta ar kaimiņvalstīm un sabiedroto palīdzību Latvijas neatkarības atgūšanā. Savukārt Marienburgas kauja, kurā latvieši un somi piedalījās Ziemeļvidzemes atbrīvošanā no lieliniekiem, uzskatāma par vienu no nozīmīgākajiem saskares punktiem Latvijas un Somijas vēsturē.