Aizsargjoslas ap elektrolīnijām kļūs par mežu īpašnieku problēmu

Turpmāk mežu īpašniekiem pašiem būs jārūpējas par drošību aizsargjoslās ap elektrolīnijām un tās jāatbrīvo no potenciāli bīstamiem kokiem, paredz Saeimas komisijā otrreizējai caurlūkošanai atbalstītie grozījumi Aizsargjoslu likumā. Gala lēmumu šajā jautājumā plānots pieņemt nākamnedēļ. Savukārt mežu saimnieki un pašvaldības jau ceļ trauksmi, ka tādējādi elektrības ražotāji vēlas problēmu ar bīstamajiem kokiem ap elektrolīnijām uzlikt uz to pleciem, un tas pēc būtības nerisināšot problēmu.

Uz mežizstrādi specializēti uzņēmumi ar jaudīgu tehniku pirms diviem gadiem devās palīgos uzņēmumam "Latvenergo", lai attīrītu elektrolīniju stigas. Tolaik apledojuma dēļ lūza un uz elektrības vadiem krita koki, atstājot bez elektrības tūkstošiem mājsaimniecību.

Jau tad skaļi pārmetumi elektrības ražotāju virzienā izskanēja par to, ka mežu stigas pie elektrības vadiem ir nekoptas. To dēļ arī notika lielais elektrības atslēgumu skaits. To, braucot likvidēt stihijas sekas, atzina pat "Latvenergo" kolēģi no Igaunijas: „Var redzēt, kā pie jums šī lieta ir nolaista un ka te daudzus gadus nekas netika darīts, lai stigas no aizaugšanas laicīgi attīrītu."

Kam šīs stigas būtu jātīra - „Latvenergo” vai mežu saimniekiem - šāds jautājums aktualizējies jau labu laiku, un punktu tam vēlas pielikt Saeimas Tautsaimniecības komisija, jau nākamnedēļ virzot uz Saeimu grozījumus Aizsargjoslu likumā. Grozījumi paredz, ka turpmāk mežu īpašniekiem pašiem būs jārūpējas par drošību aizsargjoslās ap elektrolīnijām un tās jāatbrīvo no potenciāli bīstamiem kokiem.

Mežu saimnieki un pašvaldības likumprojektu vērtē neviennozīmīgi. „Tas ir koks ar diviem galiem. Te ir kopīgi jāstrādā, bet es domāju, ka "Latvenergo" vienkārši savas problēmas grib atrisināt tā, lai ir mazāki izdevumi un vienkārši nogrūž to uz privāto pleciem. Taču tur ir tantuki un onkuļi, kuri fiziski to nevar izdarīt,” norādīja Daugavpils novada deputāts, tautsaimniecības komisijas vadītājs Aivars Raščevskis.

Arī Kalkūnes pagasta pārvaldes vadītājs Osvalds Kursītis satraucies, vai stigu tīrīšana reāli tiks veikta: „Var būt situācijas, kad tās aizsargjoslas, kas iet pa mežiem, nav nevienam piešķirtas lietošanā. Tad "Latvenergo" pašiem arī būs  stigas jātīra, tas būs nopietns slogs un liela problema, īpaši, ja ir runa par mežiem zem augstspriegumu līnijām.”

Ilgonis Skrinda ir 30 hektāru meža saimnieks, pa to arī iet elektrības līnijas. Viņš ir priecīgs, ka šis jautājums ir sakustējies: „Līdz šim uzskatīja, ka zeme zem līnijām pieder „Latvenergo”, bet koki - mežu saimniekam. Ir labi, ka šis jautājums par aizsargjoslām ir aktualizējies un beidzot būs skaidrība, jo tās ir jāattīra, lai mazāk būtu bojājumu gan "Latvenergo" tīkliem, gan saimniekiem.”

Protams, cērtot kokus zem līnijām, mežu saimniekam rodas zaudējumi, līdz šim problēmas radīja arī nesaskaņotā darbība, stāsta Ilgonis Skrinda. Viņš ir pārliecināts, ka par līnijām tomēr jārūpējas elektrokompānijai. „"Latvenergo" tos kokus nocirta un nevāca, atstājot sapūšanai, bieži vien pat nepainformējot mežu saimniekus. Bet tas apaugums, protams, ir "Latvenergo" jātīra, attiecīgi vienojoties un vienreiz par visam reizēm sakārtojot tās aizsargjoslas. Katrs to ciršanu gar elektrolīnijām nevar noorganizēt, tomēr tas ir bīstams darbs un prasa gan līdzekļus, gan ievērot darba drošību. Tur vajag valsts mērogā šo jautājumu risināt, veidojot mobilas brigādes, ko apmaksātu "Latvenergo",” pārliecināts Skrinda.

Grozījumi Aizsargjoslu likumā paredz, ka elektrolīniju īpašniekiem nebūs jāmaksā kompensācija mežu īpašniekiem par aizsargjoslās nocērtamajiem bīstamajiem kokiem. Līdz ar to neveidosies papildu izmaksas, kas ietekmētu elektroenerģijas tarifu, tomēr tas nav pareizi, uzsver mežiem bagātā Nīcgales pagasta pārvaldnieks Pēteris Stikāns: „Tomēr "Latvenergo" par tiem kokiem ir jāsamaksā, ja viņi tīra, bet ja saimnieks pats, tad tas ir zaudējums, kas rodas no tā, ja mežs nav pieaudzis, viņam, cērtot šīs aizsargjoslas, tikai zaudējumos aiziet. Tur jautājums ir par kompensācijām.”

Ja kokus zem elektrolīnijām sāks zāģēt kurš katrs, tas var radīt nopietnu haosu, tas jāveic specializētām brigādēm, satraukts Jānis Silovs, parka „Daugavas loki” pārraugs. „Gribu redzēt tos gudriniekus, kuri paziņo, ka galvenajā cirtē koku kubikmetru cērt pa diviem latiem, bet tur pa 17-20 latiem. Lai viņi pamēģina nozāģēt tos kokus elektrolīniju tuvumā, pārraus līnijas un samaksās soda naudas. Ja man ir mežs un nav traktora, es kā zāģēšu, tā būs uz līnijas virsū. Jo koka zari jau veidojas lielākoties uz līniju pusi. Cilvēki vienkārši nesaprot situācijas nopietnību,” sacīja Silovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti