Vaicāts, kādas ir lielākās cerības no gaidāmā samita, Bergmanis Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja, ka kopš 2014.gada situācija NATO ir mainījusies. Katrā NATO dalībvalstu ministru tikšanās reizēs var dzirdēt, ka ir jārealizē tās apņemšanās, kas pieņemtas iepriekšējā NATO samitā Velsā. "Varšavā ir jāsper nākamais solis," noteica ministrs.
"Mēs vēlamies lielāku sabiedroto klātesamību šeit. Mēs arī tieksimies uz to, lai šī gaisa patrulēšana tiktu pārvērsta par aizsardzības patrulēšanu - tātad viņiem [lidaparātiem] būtu iespēja citādā veidā reaģēt. Šobrīd gaisa patrulēšana notiek bez iespējas iesaistīties aizsardzībā," uzsvēra Bergmanis.
Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA skaidroja, ka NATO patruļlidmašīnas piloti jau šobrīd drīkst pielietot ieročus, ja ārvalsts lidaparāts kaut kādā veidā apdraud patruļlidmašīnu. Ja NATO līderi nolems, ka patruļlidmašīnas varēs iesaistīties aizsardzībā, tad ārvalsts militārajam lidaparātam, pārkāpjot Baltijas valstu gaisa telpu, būs tiesības pielietot ieročus.
Pērn augusta sākumā NATO paziņoja, ka alianse septembrī samazinās Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošo lidmašīnu skaitu par pusi - no 16 līdz astoņām, tomēr tas joprojām ir divreiz vairāk nekā pirms krīzes Ukrainā.
