Valka un Valga pēc būtības vēsturiski ir viena pilsēta, bet 1920. gadā kara, dažādu kauju un citu notikumu rezultātā tā tika sadalīta divas daļās, viena pilsētas daļa tika Latvijai, otra – Igaunijai.
Platības ziņā abas puses ir aptuveni līdzīgas, bet apdzīvotības ziņā proporcija ir pat diezgan atšķirīga - viens pret divi igauņu labā. Valkā iedzīvotāju skaits ir aptuveni 5000, Valgā – vairāk nekā desmit tūkstoši.
Un oficiāli šī proporcija par labu igauņiem turpina augt, lielā mērā uz latviešu rēķina, kuri ne tikai dodas uz kaimiņu pilsētu strādāt, bet, saskatot finansiālus labumus no Igaunijas valsts, arī tur deklarējas, visbiežāk gan faktiski paliekot dzīvot Valkā.
Šādu Latvijas pilsoņu skaits jau tuvojas pusotram tūkstotim, kas ir apmēram ceturtā daļa no visas Valkas.
Valgas mērs Margus Lepiks nenoliedz, ka pilsēta saņem atbalstu no valsts budžeta, kur ņem vērā tajā dzīvojošo cilvēku skaitu.
“Tātad par 1400 latviešiem, par šo skaitli mēs arī saņemam atbalstu no valsts budžeta. Un, ja viņi arī strādā mūsu pusē un ir šeit deklarējušies, tad mēs saņemam arī daļu no viņu nodokļiem. Tā kā tas mums ir ieguvums, jā,” atzina Lepiks.
Taču Valkas budžetā pilsētnieku “aizplūšana” uz Igauniju atstāj arvien lielāku caurumu.
“Ir Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, kur tātad mūsu budžets veidojas no divām daļām, viena daļa, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, un to mēs dabūjam, un, ja viņš strādā Igaunijā, skaidrs, mums tas tā kā nepienākas. Bet ir otra būtiska daļa, kas ietilpst šajos 104 miljonos uz visām pašvaldībām, kur tātad ir aprēķins, cik liela ir daļa, ko piešķir valsts vai pārdala valsts. Un tur noteicošais kritērijs ir, cik iedzīvotāju ir dažādās vecuma grupās, jo viņas dažādi tiek vērtētas, teiksim, vecāki cilvēki, bērni un tā tālāk, katrai grupai ir savs vērtējums, tur ir formula. Un tad beigās dabū ciparu, cik naudas tu dabū no valsts,” skaidroja Valkas mērs Vents Armands Krauklis.
Pēc šīs formulas vieni no vērtīgākajiem ir tieši bērni, un loģiski, ja ir bērni, tad pilsētai ir nākotne, taču tieši bērni ir tie, ko pierakstīt igauņu pusē ir pat ļoti izdevīgi.
“Trīs bērnu ģimenei Latvijā tu saņemsi ap 150 eiro, bet Igaunijā pāri par 500 eiro. Tāda izmēra ģimenei, protams, tā ir ļoti būtiska starpība katru mēnesi,” stāstīja Krauklis.
Turklāt, deklarētam Igaunijā, bērnam nekas būtiski dzīvē nemainās - viņš var iet Valkas skolā un arī saņemt Latvijas bezmaksas veselības aprūpi, jo bērns ir Latvijas pilsonis.
Ir savs pluss arī pieaugušajiem. Lepiks stāstīja, ka latvieši, kuri strādā Valgā, vēlas tur deklarēties, jo vēlas iegūt Igaunijas veselības karti, lai to varētu izmantot Valgas slimnīcā tāpat kā Igaunijas pilsoņi.
Lai deklarētos Valgā, nepieciešama dzīvesvieta – radinieks vai draugs, pie kura deklarēties, vai arī īres līgums. Valgas domē raidījums noskaidroja, ka nepieciešama mājokļa īpašnieka piekrišana deklarēt pie sevis kādu personu. Mājokļa īpašniekam pašam jāierodas domē un jāparaksta piekrišana.
Bet Igaunijas sludinājumu portālā raidījums pārliecinājās, ka, apzvanot mājokļa izīrētājus no Valgas, var arī atrast kādu, kas būtu gatavs par nelielu samaksu parakstīties par to, ka cilvēks dzīvo viņa īpašumā, lai gan reāli tas mājoklis viņam nav izīrēts.
Kāds izīrētājs piekrita parakstīt šādus papīrus par 30 eiro mēnesī.
Ja ģimenei ar trīs bērniem pabalsta atšķirība ir aptuveni 350 eiro, tas atmaksājas, secina raidījums.
Valgas domē raidījumam skaidroja, ka pabalsta iegūšanai no Igaunijas valsts vai Valgas pašvaldības, pirmkārt ir jābūt deklarētam Igaunijā un Valgas pašvaldībā. Lielākoties pabalstu sistēma ir balstīta uz dzīvesvietu. Ja tu esi Valgas iedzīvotājs, tad tu vari dabūt lielāko daļu atbalsta, izņemot medicīnisko apdrošināšanu, kas nāk klāt tad, kad cilvēks sāk strādāt Igaunijā un maksāt nodokļus. Ja cilvēks Igaunijā maksā sociālo nodokli, pēc divām nedēļām var iegūt arī medicīnisko apdrošināšanu.
Krauklis aprēķinājis, ka šo visu deklarēšanās pārvērtību rezultātā kopumā Valkas pilsētai radītais caurums jeb precīzāk nesaņemtā nauda no izlīdzināšanas fonda ir apmēram 250 000 eiro.
Krauklis plāno lūgt valdībai papildu dotāciju Valkai, aprēķinā ņemot vērā tos cilvēkus, kas ir deklarējušies Valgā, bet ir Latvijas valstspiederīgie.
