Šonedēļ ģenerālprokurora padomes sēdē tās locekļi-prokurori lūdza Ēriku Kalnmeieru rosināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sakārtot vides aizsardzības normatīvus, kas ļautu par pārkāpumiem pret dabu sekmīgi saukt pie kriminālatbildības arī juridiskās personas. VARAM piekrīt, ka par to būtu jādomā un sola arī citas likumu izmaiņas, piemēram, atsevišķu regulējumu vides prasībām naftas termināļiem.
Mārupītes avārija, iedzīvotāju sūdzības par smirdoņu Sarkandaugavā - vides aizsardzības problēmas sabiedrībā atkal kļuvušas aktuālas. Par pārkāpumiem pret dabas vidi šonedēļ runāja arī ģenerālprokurora padomē - padomdevēja institūcijā, kuras sastāvā ir dažādu struktūru virsprokurori. Par problēmām, kādas praksē pastāv, lai identificētu šādus pārkāpumus, un iespējamajiem risinājumiem runāja arī Specializētās vairāku nozaru prokuratūras virsprokurore Sandra Daugaviete. Virsprokurore piebilst, ka neviens normatīvais akts neregulē kritērijus, pēc kuriem varētu vērtēt dabai nodarīto kaitējumu. Tāpēc prokuratūra pieļauj, ka būtu jāparedz kāda kompetenta dabas aizsardzības institūcija, kas varētu sniegt atzinumu par videi nodarītā kaitējuma apmēru. Šobrīd tiesībsargājošās iestādes nevar sākt kriminālprocesu, ja pārkāpums ir acīmredzams, taču nav aizskartas mantiskas vai saimnieciskas intereses. Piemēram, ja ir piesārņots gaiss, sekas cilvēka veselībai var iestāties tikai pēc vairākiem gadiem, bet līdz tam saukt pie atbildības vainīgo uzņēmumu nav iespējams.
Vides ministra Edmunda Sprūdža juridiskā padomniece Inga Antāne sola, ka prokuratūras ierosinājumi nepaliks nesadzirdēti.
Jau ziņots, ka Valsts vides dienests šonedēļ paudis aizdomas, ka Rīgas brīvostā, iespējams, pārkrautas kravas un veiktas citas darbības bez nepieciešamajām atļaujām un ka tieši šīs darbības ir viens no cēloņiem smakām un benzola līmeņa kāpumam, par ko regulāri sūdzas Sarkandaugavas iedzīvotāji. Dienests arī solīja vērsties pret uzņēmumiem, kas snieguši nepatiesu informāciju pasārņojošās darbības atļaujas saņemšanai.
