"Es aizķēros aiz pirmspēdējā vagona un man divi vagoni virsū uzbrauca tādēļ, ka es nevarēju kājas nekādi augstāk pacelt. Ziniet, tajā dienā es pavadīju uz operācijas galda 16 stundas," stāsta Aleksandrs.
Kopumā šajos gados bijušas 13 operācijas.
Aleksandrs saticis daudzus cilvēkus, kas pakļuvuši zem vilciena, tāpēc uzsver – vecākiem jārunā ar saviem bērniem. Sliedes nav vieta izklaidēm.
Bērnu slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa šogad līdzīgus gadījumus neatminas.
"Bet ir gadus iepriekš bijuši, kur ir divi pusaudžu puiši, neatkarīgi viens no otra. Laikam viens bija no Daugavpils, otrs no Rēzeknes rajona. Viens bija vizinājies, tam abas kājas, apģērbs bija ierauts iekšā riteņos. Viņš bija parauts zem vagona riteņiem un viņš zaudēja abas kājas. Un puisis, kas šķērsoja dzelzceļu, zaudēja vienu kāju līdz pat iegurnim. Tad ir iepriekšējos gados arī bijuši [gadījumi], kad šīs "izklaides" ir beigušās ne gluži letāli, bet ar ļoti, ļoti lielu sakropļojumu," atzīst Bārzdiņa.
Šāda vizināšanās gan nav tendence. Vienlaikus Bārzdiņa gan skaidro, ka letāli gadījumi Bērnu slimnīcā nenonāk.
"Jebkāda vizināšanās uz vilcienu konstrukcijām, tehnoloģiskajiem pakāpieniem vai, nedod Dievs, uz jumta, ir ārkārtīgi bīstama. Nesenā pieredze liecina, ka bieži vien tas beidzas ar nāvējošu rezultātu," uzņēmuma "Pasažieru vilciens" pārstāvis Egons Ālers atgādina, ka aprīlī posmā no Rīgas uz Tukumu uz elektro-vilciena jumta gāja bojā kāds zēns. Viņš saņēma nāvējošu strāvas triecienu.
"Mašīnists bieži vien pat nezina, ka uz vilciena kādā neatļautā vietā atrodas kāds pasažieris.
Tāpēc būtu aicinājums apkārtējiem nebūt vienaldzīgiem un, ja šāds gadījums tiek piefiksēts, nekavējoties zvanīt policijai," saka Ālers.
Tomēr arī šonedēļ kāds Rīgā nofilmējis, kā bērns pieķēries tramvajam, atzīst uzņēmuma "Rīgas satiksme" pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane.
"Šajā gadījumā jau ir tas, ka šis bērns turas pie logu tīrītājiem. Attiecīgi, ja mēs saprotam, ko nozīmē logu tīrītāji, šī konstrukcija ir ļoti, ļoti nestabila. Un pie jebkura pagrieziena vai brīža viņš var vienkārši nokrist. Tramvajam ātrums ir pietiekoši liels, un tad gan šīs sekas var būt letālas," norāda Bartaševiča-Feldmane.
Uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis nevar noliegt, ka šādi gadījumi ik pa laikam notiek.
"No "Rīgas satiksmes" pozīcijām raugoties, mēs esam ļoti daudz ko izdarījuši, lai kaut kas tāds nevarētu netikt. Kādreiz pirms kaut kāda ilgāka laika, kad bija vecajiem tramvajiem aizmugurē tādas savienojuma vietas, ļoti raksturīgi bija braukāties uz tām. Mēs tās visas noņēmām nost, lai tādas iespējas nebūtu. Bet izslēgt tādas iespējas, ka nekur neviens neuzkāps, laikam gluži nav [iespējams]. Plus vēl šim tramvajam sakritis ir tā, ka tieši šajā zonā nav arī videokameras. Līdz ar to pat vadītājs jau tajā garajā tramvajā nevar redzēt, kas tur aizmugurē īsti notiek," atzīmē Zaķis.
Ja iedzīvotāji redz tādu skatu, ļoti svarīgi ir nevis, piemēram, filmēt, bet uzreiz ziņot vadītājam, uzsver Zaķis. Ja iespējas brīdināt vadītāju nav, var nekavējoties zvanīt uz "Rīgas satiksmes" bezmaksas tālruni. Tad dispečers var sazināties ar transporta vadītāju un informēt. Tāpat ziņot policijai, redzot tādas situācijas, aicina uzņēmums "Pasažieru vilciens".
