Dienas ziņas

Pieaug saslimstība ar kovidu

Dienas ziņas

Latvijas Dabas muzejā izstāde “Rožu dārzs”

Ādaži, Mārupe un Ķekava kļūst par pilsētām

Ādaži, Mārupe un Ķekava kļuvušas par pilsētām

Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, pieciem ciemiem tika piešķirts pilsētas statuss. Šomēnes par pilntiesīgām pilsētām kļuva Mārupe, Ādaži un Ķekava. Statusa maiņa gan nekādas būtiskas pārmaiņas līdzi nenesīšot, jo pašvaldībām visi pakalpojumi vienādi jānodrošina gan pilsētās, gan laukos dzīvojošajiem.

Ar simboliskas pilsētas atslēgas nodošanu mēram ķekavieši teica ardievas laukiem. No jūlija aptuveni 6000 Ķekavas pagasta iedzīvotāju sevi var saukt par pilsētniekiem.

"Godīgi sakot, es par to uzzināju tikai vakar un biju šokā, bet ļoti priecīgs," sacīja ķekavnieks Ivars. Atbildot uz jautājumu, ko gaida no statusa, viņš sacīja: "Viss, kas man ir vajadzīgs, lai viss būtu labi priekš bērniem."

Jaunās pilsētas mērs Juris Žilko ("Izaugsme") komentēja, ka būtiskas izmaiņas iedzīvotājiem jaunais statuss, visticamāk, nenesīs.

"Līdz šim bija divas pilsētas novadā. Bet tās nebija administratīvais centrs, kurpretim Ķekava bija ciems ar administratīvā centra nozīmi. Šobrīd šis iztrūkums ir novērsts, bet tīri praktiski nedz nekustamā īpašuma nodoklis, nedz adresācijas, nedz ekonomiski saimnieciskā ziņā pasliktinājumu nebūs," stāstīja Žilko.

To, ka pilsētas nosaukums vairāk ietekmē tikai cilvēku pašapziņu, atzīst arī kaimiņpilsētā Iecavā. Mēģinājumi iegūt pilsētas statusu Iecavai  bijuši jau kopš septiņdesmito gadu beigām, bet tas piešķirts tikai pagājušā gada 1. jūlijā. Pirmā gada laikā, esot pilsētas statusā, izveidots un apstiprināts pilsētas ģerbonis, karogs un himna.

"Lielas izmaiņas nejūtam, bet Iecava arī līdz šim faktiski ir bijusi pilsēta, lai gan tā statusa nebija. Pēc visiem parametriem Iecava jau sen bija pilsēta," stāstīja  iecavnieks Mihails Haļitovs. Atbildot uz jautājumu, kas ir pilsētas rādītāji, viņša sacīja: "Skolas, uzņēmumi. Bērnu laukumi, bērnudārzi. Tas noteikti nav mazs ciematiņš."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) skaidroja, ka pilsētas statusu nodrošina iedzīvotāju skaits, bet pakalpojumi netiekot dalīti atkarībā no pilsētas vai ciema statusa. Vien ugunsdzēsēju vai neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās laiks pilsētām ir mazāks.

"Ir atšķirības citās lietās, piemēram, aizsargjoslās ap objektiem. Tur ir atšķirība, vai tā ir pilsēta. Varētu būt ietekme arī uz nekustamā īpašuma vērtību, bet no pakalpojumu sniegšanas viedokļa visur ir vienādi," skaidroja VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša.

Esot arī dažas Eiropas Savienības fondu programmas, kurās finansējuma saņemšana paredzēta pilsētas un funkcionālās teritorijas uzlabošanai.

"Visa sāpe un nelaime ir tajā līdzfinansējuma daļā, kas faktiski nav iezīmējama tikai konkrēti tai vietai. Mums jāskatās uz visu kopējo novadu daudzmaz vienlīdzīgi," stāstīja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība).

Šogad pilsētas statusu ieguva  Ādaži, Mārupe un Ķekava, bet pagājušajā gadā Iecava un Koknese. Līdz ar jaunajām pilsētām pašreiz Latvijā ir 81 pilsēta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt