Pusdiena

Pusdiena 19.01.2017

Pusdiena

Sodītus uzņēmējus varēs izslēgt no līdzdalības publiskajos iepirkumos

Āboliņu, Beitiku, Grīvu un Līdaku apstiprina NEPLP locekļu amatā

Āboliņu, Beitiku, Grīvu un Līdaku apstiprina NEPLP locekļu amatā

Saeima ceturtdien, 19. janvārī, par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem apstiprināja žurnālistu Ivaru Āboliņu, Latvijas Universitātes pasniedzēju Ievu Beitiku, radioproducentu Patriku Grīvu un Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektori Guntu Līdaku.

Gandrīz vienbalsīgs atbalsts

Salīdzinoši mazāko atbalstu guva bijušais Latvijas Televīzijas programmu daļas satura redaktors Ivars Āboliņš. Pats Āboliņš uzskata, ka atbalsts nav bijis mazs. Viņu atbalstīja 67 deputāti: no koalīcijas partijām, opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības, „No sirds Latvijai” un daži deputāti no „Saskaņas”. Pret balsoja trīs parlamentārieši un atturējās pieci - visi no „Saskaņas”.

Latvijas Universitātes pasniedzējas Ievas Beitikas kandidatūru atbalstīja 81 deputāts. „pret” – nebalsoja neviens, atturējās trīs deputāti no "Saskaņas" un Reģionu apvienības.

Savukārt Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektori Guntu Līdaku apstiprināšanai amatā atbalstīja 80 parlamentārieši. Atturējās divi deputāti – no "Saskaņas" un "Vienotības".

Tikmēr producenta Patrika Grīvas kandidatūru atbalstīja 79 deputāti. Atturējās divi – Saskaņas un Latvijas Reģionu apvienības – deputāti. „Pret” balsoja tikai deputāts Juris Viļums no Reģionu apvienības.

Oficiāli visi četri darbu NEPLP sāks 2.februārī.

Vienīgā no līdzšinējiem NEPLP locekļiem, kas paliks amatā, būs Dace Ķezbere, tādējādi padome būs pilnībā nokomplektēta ar pieciem locekļiem.

Konkursā uz četrām vakancēm pretendēja 10 kandidāti.

Vieni deputāti vēl būt neatkarīgiem, citi norāda uz politisku angažētību

Saeimas deputātu debatēs izskanēja dažādi viedokļi un vēlējumi jaunajiem NEPLP locekļiem.

Savukārt „Vienotības” deputāte Lolita Čigāne debatēs uzsvēra, ka padomei jāstrādā kā komandai. Padome jāvada cilvēkam, kurš spēj saliedēt komandu un veicināt katra padomes locekļa iespēju realizēt savu potenciālu. Viņa norādīja, ka starp kandidātiem ir cilvēki, kas strādājuši ar komerctelevīziju interešu aizstāvību vai paši darbojušies komercmedijos.

„Mēs zinām, ka šobrīd padomē ir izveidojusies tāda tradīcija, ka padomes locekļi sadala atbildības jomas par attiecīgām mediju grupām.

No savas puses es gribētu aicināt jaunievēlētos padomes locekļus, ja viņi gūs šodien Saeimas atbalstu, domāt par to, ka tieši tiem cilvēkiem, kas nāk no konkrētās nozares, nevajadzētu būt tieši atbildīgiem par šīs nozares regulēšanu," teica Čigāne.

Opozīcijas partiju - Latvijas Reģionu apvienību - pārstāvošais

Juris Viļums pārmeta pozīcijas partijām, ka tās jaunos locekļus ir izvēlējušās, balstoties uz politisku vienošanos.

„Nav šaubu, ka nākamais padomes locekļu sastāvs ir izvēlēts politiskās vienošanās rezultātā, profesionālās īpašības un kvalitātes noliekot vismaz otrajā [vietā], ja ne vēl tālāk vai dziļāk," sacīja Viļums.

Proti, Beitiku esot izvēlējusies "Vienotība", Grīvu - ZZS, savukārt Āboliņu - NA. Īpašu kritiku viņš veltīja Grīvam, kurš, pēc ekspertu vērtējuma, esot viens no vājākajiem no kopumā 10 NEPLP locekļa amata kandidātiem.

Tiesa, Ilmārs Latkovskis (NA) pēcāk Viļumam atgādināja, ka Saeimā amatpersonas nav iespējas ievēlēt bez politiskās vienošanās. „Juri Viļum, protams, kamēr Saeima ievēlēs, tikmēr tā būs politiska vienošanās, kā gan citādi var būt? Es neapšaubu neviena no kandidātiem profesionalitāti un droši vien, ka viņi veiksmīgi to darīs," pauda Latkovskis.

Viņš NEPLP vēlēja būt neatkarīgiem. Latkovskis gan norādīja, ka Saeimai nebūtu jāievēl vai jāatceļ no amata NEPLP locekļi.

Paši jaunievēlētie padomes locekļi vēl neesot savā starpā sprieduši par atbildības jomām. Grīva uzskata, ka cilvēkam jāstrādā tajā jomā, kuru viņš vislabāk pārzina. Viņa gadījumā tas būtu radio. Beitika kā vienu no jomām, kurā grib strādāt, minēja sabiedriskos medijus. Savukārt Āboliņš uzskata, - padomes locekļiem nav jābūt konkrētām atbildības jomām. Viņaprāt, katrai jomai jābūt vismaz vienam līdzatbildīgajam. Āboliņu interesējot kabeļtelevīzijas. Līdaka ceturtdien nebija Saeimā, jo viņa atradās ārzemēs.

Līdaka pieļauj pārņemt NEPLP vadību

Latvijas Radio diskusijā "Krustpunktā" jaunie NEPLP locekļi pauda, ka atšķirībā no iepriekšējās padomes, viņi strikti nedalīs atbildības jomas. Āboliņš skaidroja, ka tādā veidā padome izvairīsies no situācijas, ka tiek pieņemti lēmumi par kuriem citi NEPLP locekļi neko nezina.

Vaicāts par to, kurš būs NEPLP vadītājs Āboliņš, Beitika un Grīva sliecās atteikties no šīs iespējas.

Savukārt Līdaka paužot, ka "šis ir visnepatīkamākais amats padomē, jo tajā ir visas funkcijas", pieļāva, ka ir gatava vadīt NEPLP.

Tiesa, viņa norādīja, ka nav zināms, vai padomi negribēs vadīt jau esošā padomes locekle Dace Ķezbere.

Jaunie NEPLP locekļi savas prioritātes iezīmēja jau iepriekš

Pirms ievēlēšanas NEPLP locekļa amata kandidāti atbildēja uz deviņiem svarīgiem jautājumiem, skaidrojot savu pozīciju.

Jau sarunā ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisisijas deputātiem visi četri - tobrīd vēl kandidāti - norādīja uz savām prioritātēm darbā NEPLP, kā arī definēja savu pozīciju svarīgākajos jautājumos. 

Piemēram, Āboliņš norādīja, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāiziet ārā no reklāmas tirgus vien tad, kad valsts būs nodrošinājusi tiem pienācīgu finansējumu. Viņaprāt, ir nepieciešams arī sabiedrisko mediju ombuds.

Saeimas komisija uzklausa Ivaru Āboliņu:

Beitika piedāvāja ieviest līdzmaksājumu, kas būtu piesaistīts kādam no nodokļiem. Viņa atbalstīja Mediju atbalsta fonda izveidi un sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus.

Saeimas komisija uzklausa Ievu Beitiku:

Toties Grīva īpašu uzmanību veltīja radio attīstībai. Viņa arī rosināja pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus, kā arī pauda, ka vairāk ir jāsadarbojas ar komcermedijiem.

Saeimas komisija uzklausa Patriku Grīvu:

Savukārt Līdaka norādīja, ka sabiedrisko pasūtījumu ir nepieciešams definēt precīzāk, pielāgojot tam finansējumu un nevis otrādi. Viņa arī kritizēja finansējuma piešķiršanu pieci.lv, sakot, ka šī nauda vairāk ir jādod Latvijas Radio kopumā.

Saeimas komisija uzklausa Guntu Līdaku:

LTV aptaujāto ekspertu vidū vislielāko atbalstu guva Beitika, Līdaka palika trešā, savukārt Āboliņš - ceturtais. 10 kandidātu vidū tikai astotais palika Grīva.

Savukārt mediju eksperts - pasniedzējs un bijušais Latvijas Televīzijas vadītājs Rolands Tjarve - paredzēja, ka NEPLP būs trīs lieli darbi: sabiedrisko mediju stiprināšana, kvalitatīvāka satura radīšana medijos, kā arī uzraudzība pār reklāmas izvietošanu  sabiedriskajos medijos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti