Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sarunā ar pirmajiem sešiem no 10 NEPLP locekļa amata kandidātiem visbiežāk izskanēja runas un atšķirīgi priekšlikumi par to, kā būtu jābūt finansētiem sabiedriskajiem medijiem.
Upleja-Jegermane pret krievu valodas klātbūtnes pieaugumu
Katra NEPLP locekļa amata kandidāta uzklausīšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā bija paredzētas 20 minūtes. Pirmo komisijā uzklausīja žurnāla un portāla "Ir" ārštata autori Sanitu Upleju-Jegermani, kuru darbam NEPLP izvirzīja Latvijas Žurnālistu asociācija.
Kandidāte uzsvēra vajadzību visiem līdzekļiem atbalstīt sabiedriskos plašsaziņas līdzekļus. Latvijas Televīzijai nākotnē būšot jāaptver plašāks un sabiedrībai nozīmīgs tēmu loks.
"Šādas pārmaiņas Latvijas Televīzijai, kā arī Latvijas Radio nostiprināšana nozīmē palielināt finansējumu no valsts budžeta sabiedriskajiem medijiem vismaz līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim,
no kā pašlaik Latvija diemžēl atpaliek. Finansējuma piešķiršanas kārtībai jābūt tādai, lai neradītu iespējas izdarīt politisku spiedienu uz sabiedrisko mediju saturu. Vēl, kas man liekas būtiski, tas ir mans viedoklis, es neredzu iespēju vairot krievu valodas klātbūtni tajos," sacīja Upleja-Jegermane.
Upleja-Jegermane uzskata arī, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai iespējami ātri jāiziet no komerciālās reklāmas tirgus. Tas palīdzēšot attīstīties arī vietējiem komercmedijiem.
Āboliņš pret sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus
Žurnālists Ivars Āboliņš bija vienīgais, kurš uzsvēra, ka sabiedriskajiem medijiem nav jāiziet no reklāmas tirgus, jo tas ir finansējuma avots. Iespējams, pēcāk, kad valstij būs vairāk finanšu, sabiedriskie mediji varēs to atļauties.
"Es uzskatu, ka šobrīd iziešana no reklāmas tirgus valsts finansiālā stāvokļa dēļ nav iespējama. Savukārt, ja valstī pēc kāda laika uzlabosies finansiālās iespējas, tad šis jautājums atkal būs atvērts diskusijai un par to var diskutēt," sacīja Āboliņš.
Tāpat Āboliņš pauda, ka jāstiprina Latvijā veidotais mediju saturs, nevis jāapkaro citu radītais saturs.
Viens no stūrakmeņiem satura stiprināšanā ir sabiedriskais pasūtījums. Tā izstrādē, viņaprāt, vairāk jāiesaista NEPLP.
Vēl, pēc Āboliņa domām, ir vajadzīgs sabiedrisko mediju ombuds.
Līdaka kritizē finansējuma piešķiršanu pieci.lv
Par sabiedrisko pasūtījumu runāja arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka. Viņa uzsvēra, ka būtiski ir skaidri definēt sabiedrisko pasūtījumu un pielāgot tam finansējumu, nevis otrādi. Tāpat Līdaka kritizēja finansējuma piešķiršanu pieci.lv. Viņasprāt, nauda, kas dota šim radio, ir jāvelta Latvijas Radio kopumā.
Partijas "Vienotība" Saeimas deputāte Lolita Čigāne norādīja, ka Līdaka ilgstoši bijusi komercraidorganizāciju interešu aizstāve. Tagad viņa kandidē uz amatu, kurā būšot jāregulē un jāpieņem lēmumi attiecībā uz šīm raidorganizācijām. Līdaka uzsvēra, ka padomes funkcija ir ne tikai uzraudzīt medijus. Turklāt gan sabiedriskajiem, gan komercmedijiem esot jārisina daudz kopīgu jautājumu.
Tāpat Lolita Čigāne jautāja par Krievijas vēstniecības organizēto žurnālistikas konkursu, kurā Līdaka bijusi žūrijas locekle.
"Tam nav nekāda sakara ar reālo Krievijas politiku. Tie ir Latvijas žurnālisti, kuri darbojas Latvijas mediju vidē, kuri veido šos savus darbus, tie ir saistīti gan ar kultūrtelpu, gan ekonomiku, gan ar visu pārējo.
Līdz ar to tam nav nekāda sakara ar to, ko dara Krievijas oficiālā politika, tam ir tikai un vienīgi sakars ar to, ko dara Latvijas krievu mediju vide," teica Līdaka.
Lācim grūtības atbildēt uz vairākiem jautājumiem
Vismazāk pārliecinoši sev parādīja SIA "Hansa Investment Club HIC" valdes priekšsēdētājs Nikolajs Lācis, kuram bija grūtības atbildēt uz vairākiem deputātu jautājumiem.
Lācis, kuru piedalīties šajā konkursā uzrunāja Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija un kura līdzšinējā darba pieredze lielākoties ir saistīta ar nekustamā īpašuma nozari, gan pauda, ka ir jāvērtē naudas izlietošanas efektivitāte sabiedriskajos medijos.
Lācis komisijā norādīja, ka biznesa un projektu attīstības principi visur esot vienoti, arī mediju jomā. Uz deputātu jautājumiem viņš atbildēja nepārliecinoši, un neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš neslēpa, ka Lācis šobrīd ir viens no vājākajiem kandidātiem.
Piedāvā ieviest sabiedrības līdzmaksājumu
Toties Latvijas Universitātes pasniedzēja un SIA „Randala” valdes locekle Ieva Beitika piedāvāja izstrādāt un apstiprināt Sabiedrisko mediju likumu. Beitika atbalsta Mediju atbalsta fonda izveidi un sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Ja sabiedriskais medijs iziet no reklāmas tirgus, ir jāmeklē kompensējošie mehānismi.
"Ja sabiedriskais medijs iziet no reklāmas tirgus un ir jāmeklē šie kompensējošie mehānismi, tad viena no versijām ir piesaistīt šo finansējumu kādam no nodokļiem kā ir Lietuvā un Igaunijā, šis 1,5%, 1,3% akcīzes nodoklis un ienākuma nodoklis.
Latvijas gadījumā es rosinātu idejiski turpināt diskusiju par sabiedrības līdzmaksājumu, veidojot apziņas sasaisti ar šo nodokli," teica Beitika.
Ansone par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus
Tāpat ar komisijas locekļiem tikās „PlatformaFilma” valdes priekšsēdētāja, filmu producente Aija Ansone, kura pauda, ka vairāk būtu gatava strādāt ar reģionālo mediju jautājumiem.
Viņasprāt, būtu jāstiprina sabiedriskie mediji un tiem jābūt vērstiem uz sabiedrisko interešu pārstāvniecību. Tāpat Ansone uzskata, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai jāiziet no reklāmas tirgus, un tas varētu stiprināt arī komercmedijus.
Paredzams, ka trešdien, 11.janvārī, ar deputātiem tiksies pārējie četri kandidāti.
Konkursā uz četrām vakancēm pretendē 10 kandidāti.
