Panorāma

Lietuvas simtgades svinības

Panorāma

FKTK pagaidām nepiemēro sankcijas «ABLV Bank»

Rīgā svin Lietuvas simtgadi

Abas valstis ir mūsu mājas – Latvijas lietuvieši atzīmē kaimiņvalsts simtgadi

Nelielā cilvēku pulciņā, toties līksmi – tā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ar tradicionālajām dziesmām un dejām piektdien, 16. februārī, atzīmēja Lietuvas simtgadi.

Svinētāju vidū arī vairāki Latvijas lietuvieši, piemēram, Aļģimants un Aldona. Par mājām viņi uzskata abas valstis.

“Ja, piemēram, latvieši kaut ko sliktu runā par Lietuvu, tas ir sāpīgi. Kad lietuvieši saka kaut ko sliktu, arī sāpīgi,” neslēpj Aldona.

Latvijas Universitātes profesors Valdis Muktupāvels pastāstīja, ka simtgades svētkiem Lietuvā tomēr ir  nedaudz citādāka nozīme nekā Latvijā.

Lietuvieši savu valsti veidojuši jau 13. gadsimtā, un var uzskatīt, ka 1918.gadā notika valsts atjaunošana, nevis dibināšana.

“Lietuviešu pašapziņa ir daudz vairāk vēsturiski sakņota, virzīta un līdz ar to aktīvāka attiecībā uz savu nacionālo valsti,” saka Latvijas Universitātes profesors Valdis Muktupāvels.

Kaimiņvalsts lielo svētku nelielas liecības varēja meklēt arī vairākās citās vietās galvaspilsētā. Jau no rīta Lietuvas karogu uzvilka mastā virs Rīgas pils līdzās Latvijas karogam.

Savukārt īsi pirms plkst. 12, svinības gaidot, nepacietīgi pie aktu zāles durvīm dīdījās Rīgas Lietuviešu vidusskolas skolēni. Te var dzīvē redzēt, cik ciešām saitēm saistītas abas valstis. Piemēram, skolnieks Rītis atzīst, ka viņam šī diena ir personīgi svarīga, jo “es taču esmu lietuvietis”. Arī viņa skolasbiedrs Dominiks bilst, ka svinības būs arī viņa ģimenē kopā ar vecvecākiem.

Lielākie Lietuvas simtgades pasākumi gan notiek pašā Lietuvā. Piektdien, 16. februārī, valstī notiek gan lieli masu pasākumi, gan oficiāli augstu amatpersonu saieti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt