Svinētāju vidū arī vairāki Latvijas lietuvieši, piemēram, Aļģimants un Aldona. Par mājām viņi uzskata abas valstis.
“Ja, piemēram, latvieši kaut ko sliktu runā par Lietuvu, tas ir sāpīgi. Kad lietuvieši saka kaut ko sliktu, arī sāpīgi,” neslēpj Aldona.
Latvijas Universitātes profesors Valdis Muktupāvels pastāstīja, ka simtgades svētkiem Lietuvā tomēr ir nedaudz citādāka nozīme nekā Latvijā.
Lietuvieši savu valsti veidojuši jau 13. gadsimtā, un var uzskatīt, ka 1918.gadā notika valsts atjaunošana, nevis dibināšana.
“Lietuviešu pašapziņa ir daudz vairāk vēsturiski sakņota, virzīta un līdz ar to aktīvāka attiecībā uz savu nacionālo valsti,” saka Latvijas Universitātes profesors Valdis Muktupāvels.
Kaimiņvalsts lielo svētku nelielas liecības varēja meklēt arī vairākās citās vietās galvaspilsētā. Jau no rīta Lietuvas karogu uzvilka mastā virs Rīgas pils līdzās Latvijas karogam.
Savukārt īsi pirms plkst. 12, svinības gaidot, nepacietīgi pie aktu zāles durvīm dīdījās Rīgas Lietuviešu vidusskolas skolēni. Te var dzīvē redzēt, cik ciešām saitēm saistītas abas valstis. Piemēram, skolnieks Rītis atzīst, ka viņam šī diena ir personīgi svarīga, jo “es taču esmu lietuvietis”. Arī viņa skolasbiedrs Dominiks bilst, ka svinības būs arī viņa ģimenē kopā ar vecvecākiem.
Lielākie Lietuvas simtgades pasākumi gan notiek pašā Lietuvā. Piektdien, 16. februārī, valstī notiek gan lieli masu pasākumi, gan oficiāli augstu amatpersonu saieti.
