Zuzannai Dzintarei vai Krošečkai – kā viņu mīļi sauca viņas audzēkņi Vieglās rūpniecības tehnikumā, šodien lieli svētki – 99. dzimšanas diena. Viņas studentiem, kuru vairākums šobrīd dzīvo Valmierā un šogad notika sešdesmitais kursa salidojums, bija skaidrs – jābrauc uz Rīgu ciemos rīkot pārsteigumu.
"Visus šos 60 gadus mums nav bijis sakaru pārtraukuma ar pasniedzēju, viņai visu laiku tika piezvanīts, paprasīts kā iet. Viņa par mums ir domājusi un mēs par viņu esam domājuši," saka bijusī studente Dzintra Lezdiņa. Sveicot jubilejā ar kūkām un ziediem bijušie studenti un pasniedzēja aizkavējās siltās sarunās un patīkamās atmiņās.
"Viņa mums bija ne tikai audzinātāja, ne tikai pasniedzēja, bet arī, tiešām, kā mamma mums. Un vēl viņa bija tāds paraugs, kādai sievietei ir jābūt. Gan manieru ziņā, gan apģērbā, gan runas veidā. Tāds piemērs, kam gribējās līdzināties," norāda bijusī studente Mudīte Virza.
Pati Zuzanna līdz asarām bija aizkustināta šādam pārsteigumam. "Es ļoti pateicos saviem bijušajiem audzēkņiem par viņu mīlestību un par to lielo pārsteigumu, ko viņi man sagādāja. Es ļoti pateicos. Kaut ko tādu es savā mūžā vairs necerēju, nedomāju, ka es varēju sagaidīt," saka Dzintare.
1960. gadā jauno studentu grupa sāka mācīties Vieglās rūpniecības tehnikumā. Tas bija speckurss, kuru gatavoja Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā. "Un mums bija tāda misijas sajūta, ka aiz mums ir lielais kombināts, ko tagad ceļ un mūs gatavo kā speciālistus, tas mūs vienoja. Ielikām riktīgus pamatus Valmierai, ka viņa var lepoties ar šo kombinātu līdz pat šodienai," pauž bijušais students Māris Valtenbergs.