9. klasē pārbaudījumus nenokārtojušiem Ukrainas bēgļiem Latvijā jāpaliek uz otru gadu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ukrainas bēgļu bērni, kuri mācās Latvijas izglītības iestādēs un nekārtos vai nevarēs nokārtot 12. klases eksāmenus, varēs saņemt liecības un nākamgad atkārtoti mācīties šajā klasē. Savukārt Ukrainas jauniešiem 9. klases beidzējiem, kuri nekārtos vai nenokārtos valsts pārbaudījumus, būs pienākums atkārtoti mācīties 9. klasē, jo Latvijā pamatizglītības ieguve ir obligāta, paziņojumā medijiem informēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Valdība otrdien, 14. februārī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kuri pieļauj iespēju ukraiņu bēgļu bērniem nekārtot noteiktos valsts pārbaudījumus.

Ukrainas iedzīvotājiem, kuri mācās 12. klasē un kuri izlems nekārtot eksāmenus, būs tiesības atkārtoti mācīties tajā pašā klasē un apgūt visus izglītības programmā ietvertos mācību priekšmetu kursus.

Saņemt liecību un atkārtoti mācīties 12. klasē varēs arī tie ukraiņu jaunieši, kas izlems kārtot valsts pārbaudes darbus, bet kādā no tiem nebūs ieguvuši vērtējumu.

Savukārt, ja netiek kārtoti valsts pārbaudījumi 9. klasē vai netiek iegūts vērtējums kādā no tiem, Ukrainas civiliedzīvotājs saņems liecību un viņam būs pienākums atkārtoti mācīties 9. klasē, jo Latvijā pamatizglītības ieguve ir obligāta. 

Ukrainas iedzīvotāji Latvijas izglītības iestādēs sāka mācīties tikai no 2022. gada marta un vēlāk, tāpēc viņu apgūtais zināšanu apjoms 2023. gada pavasarī var atšķirties no eksāmenos izvirzītajām prasībām.

Arī latviešu valodas zināšanas ukraiņu jauniešiem nav līdzvērtīgas Latvijas skolēnu valodas prasmei, atzīst IZM.

Vienlaikus latviešu valodas zināšanu līmenis var nebūt traucēklis kvalifikācijas eksāmena kārtošanai profesionālajā izglītībā, kur daļa no eksāmena ir praktisko iemaņu demonstrēšana, norāda ministrija.

Tāpēc profesionālajā izglītībā Ukrainas jaunieši 2022./2023. mācību gadā kārtos profesionālās kvalifikācijas eksāmenu atbilstoši valsts profesionālās vidējās izglītības standarta prasībām, bet varēs nekārtot citus valsts profesionālās vidējās izglītības standartā noteiktos valsts noslēguma pārbaudījumus.

Šādā gadījumā Ukrainas civiliedzīvotājs ir tiesīgs turpināt apgūt profesionālās vidējās izglītības programmas vispārējās izglītības saturu.

Arī pagājušajā mācību gadā Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieguva vispārējo izglītību, varēja nekārtot attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus.

Valsts izglītības informācijas sistēmas dati liecina, ka 139 jaunieši ieguva apliecību par pamatizglītības ieguvi un 62 Ukrainas civiliedzīvotāji saņēma atestātu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi.

Šajā mācību gadā 9. klasē izglītību iegūst 194, bet 12. klasē – 8  Ukrainas civiliedzīvotāji.

Pēc datiem uz 2023. gada 13. februāri, kopumā Latvijas vispārējās izglītības iestādēs izglītības ieguve nodrošināta 4291 Ukrainas civiliedzīvotājam.

No tiem 1499 bērni apgūst pirmsskolas izglītības programmas, bet 2792 mācās 1.–12. klasē. Savukārt 96 Ukrainas civiliedzīvotāji apgūst profesionālās vidējās izglītības programmas.

Grozījumi likumā arī paredz, ka Ukrainas pētniekiem Latvijā tiks turpināta atbalsta sniegšana, piešķirot viņiem pētniecības stipendijas 900 eiro mēnesī apmērā, ja stažēšanās iespējas viņiem nodrošina Latvijas augstskola vai koledža, vai arī Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija.

Par grozījumiem likumā vēl jālemj Saeimai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti