Šobrīd astoņu Latvijas eiroparlamentāriešu krēslus sadalījušas piecas partijas, tomēr jaunieši, kas politikas zinātni izvēlējušies par savu nākotni, prognozē, ka nākamajā sasaukumā Latvijas pārstāvniecība Briselē būs plašāka.
“Šobrīd, kā rāda aptaujas dati, tad tās varētu no 6 līdz 8 partijām, beigu beigās mēs varam pamosties un saprast, ka ir tikušas 8 dažādas partijas ar 8 pilnīgi dažādiem cilvēkiem, tā varētu būt viena no intrigām,” Latvijas Televīzijai klāsta Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes 2. kursa students Ričards Ozoliņš.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Politikas zinātnes katedras 2. kursa students Romāns Gagunovs gan drosmīgāk prognozē EP vēlēšanās sadalītās vietas. Viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka EP iekļūs “Jaunā Vienotība”, kas varētu pat saņemt divas vietas. Aiz viņiem sekos “Attīstībai/Par!”, kas arī varētu iegūt divas vietas. Pārējās vietas sadalītu “Saskaņa”, ZZS, bet pārējie esot uz jautājuma zīmes.
Savukārt LU Sociālo zinātņu fakultātes 1. kursa studente Rovena Berga rezultātus prognozē atšķirīgus.
“Izskatās, ka vislielākais vēlētāju atbalsts ir Nacionālajai apvienībai (NA), un tas nozīmē, ka visticamāk, jau pieredzējušais Roberts Zīle saglabās savu amatu un, iespējams, arī kāds jauns no NA viņam brauks līdz uz Briseli,” saka Berga.
Lielāko pārsteigumu varētu sagādāt mazās partijas un to potenciāli iegūstamo balsu skaits.
“Lielākā intriga ir par tām partijām, kuras ir virs vai 5% robežās, piemēram, Reģionu apvienība, Krievu savienība. Manuprāt, būs interesanti vērot, vai, piemēram, Ždanokas kundze turpinās darbu EP, vai mums ienāks kādi jauni spēki,” saka RSU Politikas zinātnes katedras 2. kursa studente Barbara Roskoša.
Savukārt RSU Politikas zinātnes katedras 2. kursa studente Paula Zilberte, saka, ka viņai
būšot interesanti redzēt, vai ievēlēti tiks “Progresīvie”.
“Var redzēt, ka viņiem finansējums ir uzlabojies, ka viņu sejas daudz kur parādās un sabiedrībā ir šī vilkme pie ''Progresīvajiem''. Manuprāt, iespējams, viņi pat varētu iekļūt. Tā noteikti būs cīņa starp dažādiem spēkiem, kuri varētu iekļūt, un “Progresīvie” arī noteikti būs vieni no šiem cilvēkiem,” saka Zilberte.
Taču plašais Eiroparlamentā pārstāvēto partiju skaits nozīmētu ļoti lielu Latvijas pārstāvju sadrumstalotību, prognozē jaunie politologi.
“Deputāti darbotos ļoti dažādās pārstāvju grupās, un tas liecina arī to, ka Latvijas pārstāvniecība būs ļoti dažādās nozarēs un tas nebūs tāds ļoti viendabīgs pasākums,” saka Ričards Ozoliņš.
“Jebkurš parlaments, jebkura pārstāvniecība ir sabiedrības spogulis, mēs spēsim paskatīties uz sabiedrību, kāda izskatās sabiedrība pašlaik,” saka Paula Zilberte.
Jaunieši arī uzskata, ka
tādām skaidrojošām kampaņām, kā “šoreizesbalsošu.eu” būtu jānorit nevis tikai nedēļu vai mēnesi pirms vēlēšanām, bet regulāri visus piecus gadus arī starp vēlēšanām.
