Starptautiskās lidostas "Rīga" lidlauks ir sadalīts zonās: viena inženiera komanda tīra stāvvietas, bet cita – manevrēšanas ceļus un pašu galveno – skrejceļu. Inženieris, kurš vada šo otro komandu, vienlaikus ir cilvēks, kurš cenšas darīt visu, lai skrejceļš nebūtu jāslēdz. Vairāk nekā trīs kilometru garā skrejceļa attīrīšanai tiek dotas vien pāris minūtes, bet pieredzējušajiem sniega tīrītājiem ar to pilnīgi pietiek.
Sniega tīrīšanas darbu lidlaukā organizē, ievērojot tīrīšanas prioritātes: vispirms skrejceļš, tad manevrēšanas ceļi un pēc tam peroni.
Ziemai gatavi pat augustā
Nereti publiskajā telpā dzirdami izteicieni, ka ceļu uzturētāji ziemai nebija gatavi vai tā pārsteidza nesagatavotus. Artūrs Leitis atzīst, ka lidostā viss notiek citādāk un gatavošanās ziemas sezonai notiek jau laikus. "Grūtākais ir pats sezonas sākums. Vasarā pierasts pie nedaudz mierīgāka ritma, bet, kad uzkrīt sniegs vai sāk piesalt, par to nākas aizmirst.
Nav jau tā, ka ziemai neesam gatavi. Mēs tai esam gatavi jau novembrī vai pat augustā, ja nu pēkšņi sniegs uzkrīt tad,"
smejoties saka Artūrs.
Manevrēšanas ceļu un skrejceļa tīrīšanas darbu inženiera darbs nebūt nav no tiem vieglākajiem. Visu laiku jābūt pastāvīgā saziņā ar automašīnu vadītājiem, gaisa satiksmes dispečeriem jeb LGS torni, kā arī jāuzmana situācija apkārt. Vienas sniega tīrītāja lāpstas platums ir teju septiņi metri, tāpēc inženieris ievēro distanci un vadītājus koordinē no attāluma.
"Ir dienas, kad varam mierīgi tīrīt šeit visu bez steigas un varu vīrus palaist atpūsties. Ja būtu intensīvāka ielidošana un nepateicīgāki laika apstākļi, tad šeit nebūtu tik mierīgi. Pašlaik strādājam ar sešām vienībām, bet tad man būtu jāņem papildu vienības no peroniem, lai pēc iespējas ātrāk visu šeit attīrītu," par darba specifiku, kas atkarīga no laika apstākļiem, saka Artūrs.
Gaisa kuģis ir lidostas karalis
Lidostā priekšroka tiek dota gaisa kuģiem, un brīdī, kad kāda no lidmašīnām ir uzsākusi kustību uz skrejceļa, Artūram un viņa komandai ir jāpamet iesāktie darbi un jādot ceļš lidmašīnai. "Cenšamies maksimāli ātri atbrīvot zonu.
Parasti to izdarām līdz minūtei. Protams, rotoram, kurš met pāri šos mūsu sadzītos valnīšus, laiks ir trīs minūtes, jo viņš ir nedaudz lēnāks,"
saka Artūrs. Kad gaisa kuģis pabraucis garām un saņemta dispečera atļauja, darbi turpinās. Artūram ikdiena paiet pie automašīnas stūres un pārlapojot dažādas mājaslapas, kurās redzama meteoroloģiskā informācija, kā arī tie gaisa kuģi, kas ielido vai izlido no starptautiskās lidostas "Rīga". "Tas ir komandas darbs, kurā svarīgākā ir komunikācija," norāda Artūrs, sākot tīrīt vienu no diviem lidostas atledošanas laukumiem.
"Šie laukumi mums rada lielu izaicinājumu, ja ārā ir intensīva snigšana, tad mums arī šie laukumi ļoti ātrā tempā ir jānotīra, lai lidmašīna varētu iebraukt un tikt apstrādāta pret ledu," norāda Artūrs, piebilstot, ka tas tiek darīts arī, lai piloti labāk redzētu skrejceļa apgaismojumu.
Atledošanas procedūru koordinē ledusvīrs
"Lidmašīna ir projektēta, lai būtu perfekti tīra. Lai sasniegtu aerodinamiskos rādītājus, arī lai nebūtu nekāds liekais svars. Ieskriešanās laikā visam jābūt ideāli tīram," lidostas Ziemeļu atledošanas laukumā saka lidlauka operatīvās vadības nodaļas vadītājs Gatis Auziņš.
Katrā lidostas galā ir viens šāds laukums, kas vienlaikus var uzņemt līdz pat trim gaisa kuģiem. Pirms katras lidmašīnas apstrādes to stāvvietā novirza persona, kuru lidostā dēvē par ice-man jeb ledusvīru.
Šādi darbi ir jāveic, lai apledojums un sniegs neradītu papildu svaru gaisa kuģiem un tie nezaudētu savas aerodinamiskās īpašības. Vidēji vienas lidmašīnas pretapledošanas apstrāde aizņem nepilnas septiņas minūtes, bet, ja ledus kārta veidojas intensīvi, procedūra var aizņemt arī daudz ilgāku laiku – līdz pat vienai stundai un vairāk. Pēc atledošanas lidmašīnai ir mazāk nekā stunda, lai tā varētu pacelties un sasniegt lidojuma augstumu. Ja ir zināms, ka gaisa kuģis šajā laikā iekļauties nevarēs, atledošana ir jāveic atkārtoti.
"Lēmumu par to, kuras lidmašīnas daļas tiks apstrādātas ar šķidrumu, kura sastāvā ir glikols, izlemj gaisa kuģa kapteinis," saka Auziņš. Viņš arī piebilst, ka zem katra atledošanas laukuma atrodas rezervuāri, kuros liekais šķidrums tiek uzglabāts un pēc tam tiek nogādāts attīrīšanas iekārtās.
"Šķidrums tiek uzsildīts, un tur nenotiek nekādas ķīmiskās reakcijas. Visu paveic siltums. Ar siltumu ledus un sniegs tiek noņemts no fizelāžas un veido aizsargslāni, lai apledojums neveidotos līdz lidojuma augstumam,"
piebilst Gatis Auziņš.
Sniega tīrīšanu pielāgo gaisa kuģu kustībai
Īpaša ķīmija tiek izmantota arī manevrēšanas ceļu un skrejceļa darbības nodrošināšanai, lai veidotos saķere starp lidmašīnu un zemi. Sāli šeit neizmanto, jo pretējā gadījumā lidmašīnu kalpošanas laiks būtu visai īss. "Skrejceļam izmantojam divu veidu ķīmiju – ir granulētais reaģents un šķidrais reaģents. Piemēram, granulētais reaģents strādā ilgtermiņā, bet visu laiku tam jāatrodas kustībā. Šķidrajam reaģentam iedarbība ir ātrāka, bet šeit problēma ir ar to, ka viņš izveido putriņu un putriņa aiztaisa ciet asfalta poras. Tad mums nedaudz jāsamazina birstu ātrums, lai poriņas iztīrītu," runājot par ķīmiju lietošanu saka Artūrs Leitis.
Strādājot uz skrejceļa, ir jāizmanto katra dispečeru piešķirtā minūte. Nereti nākas mainīt plānus un no manevrēšanas ceļu tīrīšanas ķerties klāt skrejceļam. Ja komanda nepaspēj notīrīt visu 3200 metrus garo un 45 metrus plato skrejceļu atvēlētajā laikā, tad darbi jāpārtrauc, jānobrauc no skrejceļa un jāgaida, kad tiks dota atļauja. Un tā visu laiku.
"Stipras snigšanas laikā ir bijuši gadījumi, kad skrejceļu cenšamies attīrīt pēc katra ielidojošā un izlidojošā reisa, lai garantētu drošību," norāda Leitis.
"Šis ir tas darbs, kur jāizmanto viss laiks, kas tev tiek dots. Piemēram, arī uz tualeti tu īsti netiec, kad ir vēlme. Sākumā nepieciešams izdarīt darbu un pēcāk, kad pildi mašīnu, tad vari ātri izdarīt visu, kas nepieciešams. Citreiz ir tā, ka pusdienas mums pieved skrejceļa malā, paņemam un atpakaļ iekšā mašīnās, lai strādātu," saka Artūrs.
Inženieris ir atbildīgs arī par to, kāds skrejceļa saķeres kods tiks nodots dispečeriem un tālāk jau gaisa kuģu apkalpēm.
"Saķeri mēs pārbaudām dažādi. Viens no veidiem ir ar kāju – izkāpt ārā un pārbaudīt. Otrs – esmu jau piešāvies pie automašīnas un, uzsitot pa bremzi, jūtu un saprotu, kas un kā.
Pēc dažādiem parametriem nosakām saķeres kodu un vienmēr jau varam pajautāt dispečerim, lai pajautā lidmašīnas kapteinim, kāda ir bijusi saķere," saka Leitis.
Skrejceļš, manevrēšanas zona un peroni ap 100 hektāru lielā platībā tiek uzturēti droši gaisa kuģu kustībai nepārtraukti visu diennakti. Notīrīto sniegu uzglabā lidostas teritorijā – skrejceļa ziemeļu un dienvidu galos. "Sniegu cenšamies izvest, lai tas netraucē gaisa kuģu manevrēšanai. Mazas kaudzes vēl ir pieļaujamas un neapdraud gaisa kuģus, bet, ja šeit būtu lieli sniega kalni, kas apgrūtinātu redzamību, tas jau kļūtu bīstami," norāda Artūrs.
"Pa dienu jau te ir skaisti, bet vakarā ir sarežģītāk un grūtāk. Dienā ir vairāk lidojumu, lielāka kustība un tas varbūt uztur to modrību. Naktī reisu nav tik daudz un tad arī nepieciešams visu laiku uzturēt skrejceļu kārtībā, jo no rīta, kad sākas ielidošana un izlidošana, lai viss būtu darba kārtībā. Tad ir tā vienmuļā braukāšana šurpu turpu," nosaka inženieris Artūrs.
Tāpat viņš piebilst, ka pēc intensīvas snigšanas pārbaudījumu vienmēr rada brauciens mājup, jo, ja lidostā viss ir tīrs, tad uz ielām ir pavisam cita aina.
Pateicoties vairāk nekā 100 lidostas "Rīga" ledus vīriem, kuri 25 cilvēku maiņās nenogurstoši tīra ap 100 hektāru lielu platību, lidostas darbs droši var noritēt gan dienā, gan naktī.
