Pirms sešiem gadiem Ziemassvētku dienā Aijai Sondorei uguns atņēma mājas.
"Tas zvans bija tā, ka likās pilnīgi sirdī kāds iedur ar nazi. Man likās - nu nevar būt, tas vienkārši nevar būt, jo es zināju, cik svarīga ir drošība. Es biju izdarījusi pilnībā, nu man šķita, pilnībā visu, lai tas nenotiktu gan attiecībā uz skursteņa izolēšanu, gan pret sienām, gan pret grīdu visu bija izdarījusi. Vēl līdz šai dienai īsti es neesmu sapratusi, kas tam bija par iemeslu."
Aija ugunsgrēkā zaudēja ne tikai mājas, bet arī savu mīluli kaķi. Pēc piedzīvotā šoka, ka zaudēts ir viss, viņa vērsās pēc palīdzības biedrībā "Pēc ugunsgrēka".
"Sākumā bija tāda sajūta, ka tu pat nevari saprast, kas tev trūkst, jo tev nekā vairs nav. Tev ir jāsāk domāt no sākuma, kas ir ikdienā nepieciešams, jāsastāda gandrīz saraksts, jābrauc jāpērk vai jāmeklē, kur iegūt šīs ikdienas lietas. Tā kā noteikti es vienmēr būšu liela, savā ziņā, liela parādniece sabiedrībai, kas bija tik atsaucīga."
Palīdzīgu roku biedrība sniedza arī Jūlijai, kurai ugunsgrēkā bojā gāja draudzene.
"Izdzīvoja meita un viņas vecvectētiņš. Tā kā viņa ir mana krustmeita, es paņēmu viņu pie sevis. Un tā kā viss, kas dzīvoklī bija, sadega, viņi ātri un operatīvi, šis labdarības fonds sāka ar mani sazināties un palīdzēja," stāsta Jūlija.
Biedrības "Pēc ugunsgrēka" dibinātājs un vadītājs Artūrs Hroļenko ir bijušais ugunsdzēsējs ar 13 gadu pieredzi.
Redzot cilvēkus, kam uguns ir atņēmusi teju visu, radās vēlme palīdzēt.
"Es biju arī tajā pašā "Maksimā" [pēc Zolitūdes traģēdijas 2013. gadā], strādāju. Un redzot to visu situāciju, man ir tāds lozungs - ja ne es, tad neviens. Un, glābjot cilvēkus, tas man palīdzēja iet tur iekšā un nebaidīties."
Kā atzīst Artūrs, lielākā daļa cilvēku, kuri cietuši ugunsgrēkā, zaudē visu. Lielai daļai īpašumi nav apdrošināti un nav uzkrāti līdzekļi, lai atkal nostātos uz kājām.
"Mēs zinām kāda veida palīdzību viņš var dabūt un kur viņam griezties – tas ir primārais. Mums ir noliktava – 450 kvadrātmetri, kur, ja cilvēkiem ir noticis ugunsgrēks, viņi var aizbraukt uz to noliktavu un paņemt mantas. Nākamais palīdzības veids ir mājaslapa, kur cilvēki ziedo."
Šogad biedrība ar saziedotajiem 74 000 eiro palīdzējusi 84 cilvēkiem. Mājaslapā joprojām ir lūgums ziedot deviņiem cilvēkiem, kuri zaudējuši mājas.
