Saeima ratificē Stambulas konvenciju pēc teju 5 stundu debatēm

ĪSUMĀ:

• Saeima lemj par Stambulas konvencijas ratifikāciju. Tās mērķis – aizsargāt sievietes no vardarbības.
• Dokumentu pavadīs pielikums, ka tās īstenošanā Latvija piemēro Satversmē ietvertās vērtības.
• Opozīcija gribēja atlikt lemšanu konvencijas precizētā tulkojuma dēļ, bet vairākums nepiekrita.
• Deputāti debatēja vairākas stundas bez pārtraukuma, opozīcijai iebilstot pret konvenciju.
• Opozīcija kritizēja nepietiekamu rīcību cīņā ar vardarbību, norādīja uz iespējamiem riskiem un konvenciju vērtēja kā lieku.

Galīgajā lasījumā Stambulas konvencijas ratificēšanu atbalstīja 51 deputāts, pret bija divi, bet pārējie balsojumā nepiedalījās.

Ko paredz konvencija

Stambulas konvencijas mērķis ir aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to, kā arī sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību. 

Valstīm, kas pieņēmušas Stambulas konvenciju, jāizstrādā saskaņota politika vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām jāīsteno starpinstitucionālā sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem. Tāpat konvencijā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem.

Labklājības ministrija iepriekš norādīja, ka konvencijā ir arī normas, kas jau izriet no citiem normatīvajiem aktiem un neuzliek Latvijai papildu pienākumus. Piemēram, konvencijā ir ietverta nediskriminācijas klauzula, kas ir standarta pants daudzos nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos. Arī Latvijas Satversmē noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Saeimā gan vairākkārt izskanēja apgalvojums, ka neviens nevarētu iebilst pret vardarbības apkarošanu, taču šajā konvencijā diskutējamas ir neskaidrības ar dzimuma definīcijām.

Te gan jāatgādina, ka Labklājības ministrija konvencijai pievienoja skaidrojošu pielikumu, kurā uzsvēra, ka konvencijā iekļautais un pretrunīgās diskusijās izmantotais termins "sociālais dzimums" nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā. Kritikas devu debatēs saņēma arī šis pielikums, jo tas neesot juridiski saistošs.

Jāpiebilst, ka iepriekš Satversmes tiesa secināja, ka Stambulas konvencijas norma par īpašu pasākumu īstenošanu sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilst Latvijas konstitūcijai.

Skata kā steidzamu

Ceturtdienas, 30. novembra, sēdes sākumā vispirms bija priekšlikums atlikt Stambulas konvencijas skatīšanu. Deputāte Linda Liepiņa no partijas "Latvija pirmajā vietā" to pamatoja ar nesenajiem labojumiem dokumenta tulkojumā. Atbildes par to frakcija sagaidot no premjeres.

Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins no "Jaunās Vienotības" vēlreiz izklāstīja, ka Valsts valodas centra piedāvātie labojumi ir tehniski un nemaina konvencijas būtību. Tie, piemēram, ir precizēti termini "esamība" uz "esība", "cietušais" uz "upuris" un tamlīdzīgi.

Aicinājumu konvencijas skatīšanu atlikt deputātu vairākums noraidīja. Turklāt Stambulas konvencijas ratificēšanu ar Saeimas vairākuma balsīm atzina par steidzamu. Šis balsojums liecina, ka valdību veidojošajai koalīcijai šajā jautājumā ir neliels pārsvars ar 52 klātesošo deputātu balsīm.

Debašu turpinājumā Andrejs Judins atskaitījās par plašām debatēm četrās Juridiskās komisijas sēdēs, vēlreiz paskaidrojot dokumenta nolūku.

"Konvencija paredz visaptverošu pieeju vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai. Tai ir četri pīlāri: prevencija, aizsardzība, sodīšana un saskaņota rīcība. Konvenciju ratificējušas 37 valstis, un pievienojās Eiropas Savienība. Debatējām ar pārstāvjiem no centra "Skalbes", centra "Marta", centra "Dardedze", kas strādā ar cietušajiem, un viņi visi pauž atbalstu likumprojekta virzīšanai," norādīja Judins.

Vairāki opozīcijas politiķi kritizēja koalīcijas deputātu lēmumu Stambulas konvenciju skatīt bez pārtraukuma.

Debates teju 5 stundu garumā

Līdzīgi kā iepriekš arī šoreiz pirms lemšanas par Stambulas konvencijas ratifikāciju daudzi deputāti izmantoja iespēju no tribīnes uzrunāt kolēģus. Debates ilga nepilnas piecas stundas. Pret šī dokumenta virzību iebilst Saeimas opozīcija.

Lai arī konvencija nav pielīdzināma valstu likumiem, izskanēja argumenti, ka Latvijas likumos teju viss Stambulas konvencijā paredzētais jau noteikts, savukārt pārējais ir pašu neizdarība, vērtēja deputāte Linda Matisone no "Apvienotā saraksta". Viņas pārstāvētā frakcija budžetā prasa Valsts policijai papildu naudu aprocēm pret sievietēm agresīvu vīriešu uzraudzībai un kontrolei, taču valdība to neesot atbalstījusi.

Deputāte arī vērsa uzmanību – lai gan valdība jau 2016. gadā atbalstīja Stambulas konvenciju, Latvijā aizvien nav izveidots pirmās palīdzības centrs seksuālās vardarbības upuriem. "Tā būs politiskā divkosība, ja valdība nobalsos par Stambulas konvencijas ratifikāciju, bet nenobalsos par policijas stiprināšanu un palīdzības centra izveidošanu upuru aizsardzībai," sacīja Matisone.

Partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers vērsās pie vairākiem deputātiem un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, kas iepriekš bija Saeimas opozīcijā, bet tagad veido koalīciju. Viņš pārmeta viņiem nodevību, atbalstot Stambulas konvenciju.

Tikmēr Ramona Petraviča ("Latvija pirmajā vietā") aizstāvēja pieturēšanos pie stereotipiem par dzimumu lomām, jo uz tām balstoties latviešu kultūra.

"Vardarbība pret sievieti ir nevis stereotipu izraisīta problēma, bet gan uzvedības patoloģija. Un pret to tā arī jācīnās," sacīja deputāts Ingmārs Līdaka ("Apvienotais saraksts"), paužot neizpratni, kāpēc vardarbības izskaušanai vajadzīga konvencija.

Deputāte Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie") no Saeimas tribīnes nolasīja vairāku vardarbības upuru atsūtītas vēstules par piedzīvoto. Viņa atzina, ka Latvijā cīņai ar vardarbību nepietiek tikai ar Krimināllikumu: "Nepietiek ar izvarošanu, meitenes nožņaugšanu un vēl vienas, jau citas sievietes nožņaugšanas mēģinājumu Talsos, lai sistēmai beidzot būtu skaidrs – slepkava nav jāatbrīvo priekšlaicīgi. (..)

Pietiks tikai tad, ja mēs rīkosimies, ja mēs katru dienu izmantosim katru rīku, tai skaitā starptautisku, vietēju, juridisku, izglītojošu, medicīnisku, lai novērstu vardarbību."

Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava pauda pārliecību, ka Latvijai nav jāpievienojas Stambulas konvencijai kopumā, taču jāīsteno vairākas tajā minētās lietas. "Būtiski jāreformē mūsu tieslietu sistēma, mums ir jāstiprina policijas kapacitāte, mums ir jāstiprina vispārējais sabiedrības izglītotības līmenis, lai vardarbība tiktu mazināta, lai arī to, ko Grasberga kungs minēja, lai alkoholisms sabiedrībā būtu būtiski mazināts," sacīja politiķis.

Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) aicināja nelemt par konvenciju, to pieņemt ar 2/3 vairākumu vai nodot lemšanu tautai.

KONTEKSTS:

Latvija jau pirms septiņiem gadiem ir parakstījusi, bet joprojām nebija ratificējusi Stambulas konvenciju. Šis jautājums ik pa laikam parādījās politiskajā dienas kārtībā, taču konvencijas ratifikācijai nekad nav bijis pietiekama atbalsta Saeimā; pēdējo reizi to neizdevās iekustināt šogad maijā, kad Stambulas konvencijas ratifikācija aktualizējusies pēc traģēdijas Jēkabpilī, kur Leons Rusiņš pēc ilgstošiem draudiem un vajāšanas nogalināja bijušo sievu.

Tomēr pašreizējā koalīcija apņēmās Stambulas konvenciju ratificēt Saeimā, bet tās pretinieki vairākkārtīgi centušies panākt ratifikācijas jautājuma izņemšanu no dienas kārtības. Šoruden valdība lēma virzīt uz Saeimu ratifikācijai lēmuma projektu par konvencijas ratificēšanu. Dažas dienas pirms Saeimas lemšanas tehniski precizēts konvencijas tulkojums.

Lai gan vēl ir dažas Eiropas Savienības (ES) valstis, kas nav ratificējušas Stambulas konvenciju par vardarbības novēršanu pret sievietēm, to ir izdarījusi Eiropas Savienība.