Lilija jau agri pamanīja, ka jaunākajam no viņas diviem bērniem uzvedība nav vienkārši atšķirīga. Trīs gadu vecumā puikam ārpus Latvijas noteica diagnozi – autiskā spektra traucējumi.
"Pēc tam pusaudžu vecumā viņš izgāja speciālu testu ADOS pie sertificēta psihologa, kas apstiprināja autiskā spektra traucējumus [...] Bet, sasniedzot 18 gadu vecumu, šī diagnoze no kartiņas pazuda. No sākuma tur parādījās [diagnoze] garīga atpalicība. Tagad ir cita diagnoze," pastāstīja Lilija.
Pašlaik dēlam ir 25 gadi. Saskarē ar dēla vienaudžu mammām, kuru bērniem arī bija autiskā spektra traucējumi, Lilija atklājusi, ka situācija ir identiska.
Sasniedzot pilngadību, jauniešu autiskā spektra traucējumi slimības vēsturē pārvērtušies kā nu kuram – citam šizofrēnijā, citam vēl kādā diagnozē.
To Latvijas Televīzijai apstiprināja arī biedrības "Solis augšup" vadītāja Diāna Mekša. Šī problēma izkristalizējusies brīdī, kad Diāna kopā ar vecākiem meklējusi iespējas izveidot pakalpojumu palīdzības saņemšanai pieaugušajiem ar autismu. Viena no mammām bija Lilija.
Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube norādīja, ka šāda diagnoze ir arī pieaugušajiem, tā nedrīkstētu vienkārši pazust vai mainīties bez pamatojuma.
"Padomju laikos skaitījās, ka autisms, kad [cilvēks] izaug, it kā bieži pāriet šizofrēnijā. Tagad uzskati mainās. Psihiatrija ir dinamiska lieta, mums ir kongresi, konferences, klasifikācijas mainās," sacīja Taube.
Viņš uzsvēra – ja kādam autisma diagnozi maina, tam vajadzētu būt retam, drīzāk izņēmuma gadījumam, bet tā nedrīkstētu notikt tik bieži, kā viņš uzzinājis pašlaik, kad sācis interesēties par Latvijas Televīzijas uzdoto jautājumu.
Autisma biedrība informējusi, ka
dažos gadījumos diagnozi mēdz mainīt arī pēc vecāku spiediena, jo, piemēram, pacientiem ar citām diagnozēm var būt lielāka valsts kompensācija medikamentu iegādei.
Taču šāda situācija nav pieļaujama.
Taube solīja ar ārstiem vēlreiz izrunāt to, ka autisms pieaugušajiem arī saglabājas un šī diagnoze nekur nevar pazust: "Jā, mēs kā asociācija izrunāsim vai uzrīkosim atsevišķu konferenci, vēlreiz akcentēsim, mēs to izdarīsim."
Lilija atzina, ka viņai nebūtu iebildumu, ja dēla diagnozei būtu pievienotas citas, ja tādas dzīves laikā attīstījušās, taču svarīgi nenoņemt esošo – tas maina ārstēšanas taktiku, bet nepiemērota terapija pasliktina pacienta pašsajūtu un uzvedību.
Veselības ministrija atteicās komentēt situāciju klātienē, bet rakstiskā atbildē norādīja, ka diagnozei būtu jāsaglabājas arī pieaugušā vecumā. Ministrija piebilda, ka pašlaik tiek pilnveidoti apmaksas nosacījumi, lai pieaugušiem pacientiem tiktu apmaksāti psihiskās veselības pasākumi, norādot autiskā spektra traucējumu diagnozi.
