Tiesībsargs aicinājis likumdevēju pieņemt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Pārmet kavēšanos ar pakalpojumu par atbalsta personu lēmumu pieņemšanā
Tiesībsarga birojā norādīja, ka šī nav pirmā reize, kad tiesībsargs aicina lēmumu pieņēmējus rīkoties nekavējoties. Pirms gada tiesībsargs norādīja, ka valsts "iekonservējusi" cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem zemo dzīves kvalitāti. Arī šī gada maija beigās tiesībsargs norādīja, kāpēc ir īpaši svarīgi nekavēties ar šī regulējuma pieņemšanu.
Minētais likumprojekts, kas "iestrēdzis Saeimas gaiteņos" un izņemts no atbildīgās komisijas darba kārtības, ir būtisks, jo paredz jaunas normas attiecībā uz APLP pakalpojuma ieviešanu, atzīmēja tiesībsargs.
Turklāt, tiesībsargs norādīja, ka neparedzot APLP normatīvajā regulējumā, jau atkārtoti tiks nelietderīgi iztērēti valsts līdzekļi – nāksies atlaist par valsts finansējumu apmācītās un pieredzi ieguvušās atbalsta personas. Šādā veidā jau iepriekš tika atbrīvoti apmācīti un pieredzi ieguvuši speciālisti, atzīmēja tiesībsargs.
"Ir absolūti nepieņemama šāda attieksme no Saeimas, atliekot jautājuma izskatīšanu, kura ieviešana no valsts puses jau tā ir ļoti ilgu laiku novilcināta. Šādā veidā izrādīta klaja necieņa gan pret sabiedrības grupu, kurai šis pakalpojums ir vitāli nepieciešams, gan arī pret valsts starptautiskajām saistībām. Vēl vairāk, nepieciešamais finansējums jau ir rasts, atliek pieņemt vien normatīvo regulējumu," norādīja tiesībsarga vietniece, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne.
Tiesībsarga birojā skaidroja, ka piemēri praksē rāda, ka APLP pakalpojums visaptveroši ietekmē cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem dzīves kvalitātes uzlabošanos. Piemēram, cilvēki ir uzsākuši izglītības ieguves procesu, atraduši darbu, attīstījuši prasmes, viņiem pārskatīti rīcībspējas ierobežojumi vai rīcībspēja pilnībā atjaunota, uzsākta dažāda valsts un pašvaldību atbalsta veidu saņemšana – apgādnieka zaudējuma pensija, invaliditātes pensija, iegūts trūcīgās personas statuss, personām noteikts cietušā statuss, personas piereģistrējušās pie ģimenes ārsta, kā arī veiksmīgāk noritējusi komunikācija ar iestāžu darbiniekiem.
Tiesībsargs: Regulējums paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai nepieciešams pēc iespējas ātrāk
Tāpat, lai nodrošinātu paliatīvās aprūpes pakalpojuma pieejamību vismaz no 2024. gada 1. janvāra, tiesībsargs norādīja, ka pēc iespējas ātrāk ir nepieciešams pieņemt arī regulējumu paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai. Tas paredz izveidot visaptverošu un uz cilvēku centrētu paliatīvajā aprūpē esošu pacientu aprūpes modeli dzīvesvietā.
Ja no 2024. gada netiks novirzīts valsts budžeta finansējums un turpmākā nodrošināšana paliks kā pašvaldības funkcija tās budžeta resursu ietvaros, pastāv augsts risks, ka atšķirīgās finansiālās un cilvēkresursu pieejamības dēļ ne visās pašvaldībās šie pakalpojumi būs pieejami, atzīmēja tiesībsargs. Tas attiecīgi ietekmēšot paliatīvās aprūpes pacientu un viņu ģimenes locekļu iespējas saņemt savām vajadzībām atbilstošu atbalstu.
"Paliatīvā aprūpe apstiprina dzīves vērtību, miršanu uzskatot par dabisku procesu. Tā nepaātrina un neaizkavē nāves iestāšanos, bet nodrošina iespējami labāko dzīves kvalitāti līdz pat nāves brīdim. Valsts pienākums – aizsargāt cilvēka cieņu – nebeidzas līdz ar cilvēka ekonomiski aktīvās dzīves norietu vai fizisku nevarību un dzīvības spēku izsīkumu smagas un neārstējamas slimības dēļ. No cilvēka cieņā balstītas sociāli atbildīgas valsts principa izriet valsts pienākums rūpēties un gādāt par cilvēku visa viņa mūža garumā, jo sevišķi dzīves izskaņā, nodrošinot pieejamu, savlaicīgu, kvalitatīvu un pienācīgu paliatīvo aprūpi," teikts tiesībsarga paziņojumā.
Tāpat tiesībsargs atgādināja, – maldīgi ir uzskatīt, ka paliatīvā aprūpe attiecas tikai uz veciem cilvēkiem.
