Krievijas pilsone Ksenija Latvijā dzīvo jau 10 gadus un gatavojas valsts valodas pārbaudei. Latviešu valodu viņa mācās jau vairākus gadus pašmācības ceļā, kā arī šobrīd jau četras nedēļas apmeklē latviešu valodas kursus, lai pilnveidotu gramatikas prasmes.
"Es gribēju mācīties latviešu valodu, jo nav iespējams dzīvot Latvijā un nezināt latviešu valodu. Mani bērni mācās latviešu skolā, un arī viņi palīdz man runāt. Ir daudz tādu cilvēku, kuri nemāk runāt latviski, kaut visu mūžu dzīvo Latvijā," sacīja Ksenija.
Nepilsonis Aleksandrs, kurš ir dzimis Liepājā, kursus apmeklē, lai uzlabotu savas latviešu valodas prasmes un pareizrakstību, jo tas šobrīd darba tirgū, viņaprāt, ir nepieciešams daudz vairāk nekā agrāk.
"10 gadus runāju latviešu valodā ar šoferiem, ostā, uz ielas. 10 gadus es runāju bez garumzīmēm, bez galotnēm pareizām, kad ir, kad nav. Tagad mācos un sapratu, ka garumzīmes nezinu. Vajag mācīties, lai ir normāli. Tas ir ļoti svarīgi. Agrāk nebija tik svarīgi [zināt] latviešu valodu kā tagad," uzskata Aleksandrs.
Latviešu valodas kursu pasniedzēji novērojuši, ka interese apgūt valodu joprojām ir augsta, jo daudzi steidz izmantot iespēju, ka vēl 2 gadus iespējams uzturēties valstī un apgūt valodu, lai iegūtu pastāvīgo uzturēšanās atļauju.
Lielākais izaicinājums, it sevišķi vecāka gadagājuma cilvēkiem, esot gramatika, un viņi bieži izkrīt rakstīšanas pārbaudē. Kursos piedaloties dažāda vecuma cilvēki.
"Pēc 60. Plus/mīnus tur tas. Ir, protams, arī jaunāki. Ir, kas ir dažādu apsvēruma dēļ kaut kur bijuši aizbraukuši, bet šeit ir dzimuši. Nav šo valodu iemācījušies, tagad viņi nāk un papildina. Cilvēks ir domājis, ka viņš kaut ko zina. Tomēr viņš ir gājis, mēģinājis šo eksāmenu likt. Protams, ar savām zināšanām nav bijis gana, tad viņš tomēr sapratis, ka viņam jāmeklē kaut kur šī skola, kas viņam palīdzētu apgūt pamatā gramatiku," stāstīja SIA "PURE Academy" Liepājas biroja vadītāja Valda Kemte.
Bieži esot gadījumi, ka cilvēki nāk uz kursiem pēc tam, kad nav izdevies nolikt pārbaudi ar pirmo reizi. Esot gan maksas grupas, gan tādas, ko apmaksā Nodarbinātības valsts aģentūra.
"Vasarā bija tādi, kuri nāca pēc pirmā mēģinājuma. Šobrīd šī grupa, kas ir man, tie ir tie, kas nāk uz šo līmeni. Viņi ir pirms tam notestēti, kādu līmeni viņi var apgūt un, jā, šie visi ir tie, kas nāk un liks pirmo reizi," stāstīja SIA "PURE Academy" lektors Kaspars Grīnfelds.
Likuma grozījumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem, lai saņemtu pastāvīgo uzturēšanas atļauju Latvijā, līdz 30. novembrim bija jāapliecina valsts valodas prasmes vismaz sarunvalodas līmenī. Pagaidām nav zināms, cik šādu personu ir, jo Valsts izglītības un satura centrs statistiku sola apkopot pēc nākamā gada 4. janvāra.
KONTEKSTS:
Pirms Imigrācijas likuma grozījumiem cilvēki, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā vienkāršotā kārtībā, bez nepieciešamības kārtot valodas pārbaudi. Bet pērn septembrī Imigrācijas likums grozīts, un viņiem līdz šī gada 2. septembrim bija obligāti jānokārto valsts valodas zināšanu eksāmens sarunvalodas līmenī.
Tomēr Saeima nolēma ļaut tiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Tiem, kuri eksāmenu kārtoja divas reizes, bet nenokārtoja, kā arī tiem, kuri to nenokārtoja attaisnojoša iemesla dēļ, tika dota iespēja pieteikties uzturēšanās atļaujas saņemšanai uz diviem gadiem, saglabājot pabalstus un valsts apmaksātu veselības aprūpi.
Nākamā gada sākumā no Latvijas plāno izraidīt vismaz 1213 Krievijas pilsoņus, kuri nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un iesnieguši dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai dzīvošanai valstī. Tomēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) atzina, ka šiem cilvēkiem vēl teorētiski pastāv iespēja likumīgi palikt Latvijā, ja ir attaisnojoši iemesli.
