Runas par Krāslavas poļu pamatskolas likvidāciju nepietiekamā skolēnu skaita un attiecīgi finansējuma dēļ notiek jau vairāku gadu garumā. Šajā mācību gadā poļu skolu, kā stāstīja tās vadītāja Aļona Čiževska, apmeklē 45 bērni. Praktiski visas klases šajā skolā ir apvienotās.
"Apvienotas ir 1. ar 2., 3. ar 4., 5.ar 6., 7. ar 8., un atsevišķi 9. klase. Vidēji klasē ir 6 bērni, 10 bērni ir lielākajā apvienotajā klasē. Tas, ka klases ir apvienotas, nedaudz apgrūtina darbu," sacīja Čiževska.
Arī par izglītības kvalitāti šādos apstākļos runāt nevar, jau vairākkārtīgi ir uzsvērusi Krāslavas novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne: "Kāda var būt izglītības kvalitāte viņu variantā, ja klasē ir 2–3 izglītojamie? Kā var tur organizēt mācību procesu? Es to nevaru iedomāties."
Tāpēc februārī Krāslavas novada dome pieņēma lēmumu par grāfu Plāteru vārdā nosauktās poļu pamatskolas, kuras uzturēšana gadā pašvaldībai izmaksā ap 180 000 eiro, likvidāciju ar šī gada 31. augustu, skolēnus pārceļot uz Krāslavas Varavīksnes vidusskolu. Taču lēmums dzīvē nerealizējās, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savu saskaņojumu poļu skolas likvidācijai nesniedza. Pamats tam – vēl toreizējā Latvijas prezidenta Egila Levita laikā parakstītais starpvalstu līgums. Taču finansējums skolas uzturēšanai ne no vienas puses piešķirts netika. Un grāfu Plāteru vārdā nosauktā poļu pamatskola visiem kļuva kā karsts kartupelis.
Kā absurdu šo situāciju vērtēja Latvijas Poļu savienības vadītājs Pēteris Dzalbe: "Tas nav atkarīgs no Polijas valdības, tas ir atkarīgs no Latvijas valdības un Latvijas ierēdņu likumu un starptautisko līgumu ievērošanas. Ja Latvijas ierēdņi atļaujas neizpildīt Latvijas Valsts prezidenta parakstītu divpusējo starpvalstu līgumu, tad man ir jautājums, priekš kam tad tiek parakstīti tādi līgumi? Jo Krāslavas pašvaldība tika ielikta kā ķīlnieks situācijā, kad valstis parakstījušas savā starpā starptautisko līgumu, bet valsts neuzņemas nevienu centu saistību attiecībā pret starptautisko līgumu, uzliek to visu par pienākumu pašvaldībai."
Gada nogalē pēkšņi neskaidro situāciju mainīja valdības lēmums. Pēc IZM sagatavotā rīkojuma, rodot līdzekļus no ministrijas ietaupītā finansējuma 2024. gadam, kas paredzēti olimpisko centru aizdevumu daļējai segšanai, piešķirt finansējumu Krāslavas poļu skolas uzturēšanai līdz šī mācību gada beigām.
IZM pārstāvis Mārtiņš Langrāts norādīja: "Valdība ir apstiprinājusi ministrijas virzīto rosinājumu pārdalīt līdzekļus, un no šīs pārdales ir piešķirts 140 000 eiro Krāslavas novada domei Grāfu Plāteru poļu skolas darbības nodrošināšanai līdz esošā mācību gada beigām. Tie nav līdzekļi, kas skar pedagogu atalgojumu, atalgojumu nodrošina no citas finanšu programmas, tāpēc šie līdzekļi paredzēti tieši poļu skolas darbības nodrošināšanai."
Kā atelpu un labu izlīdzināšanas žestu no ministrijas puses piešķirto finansējumu poļu skolai nosauca Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (Zaļo un Zemnieku savienība): "Ja divus gadus ministrija nesaskaņoja šo, nosauksim to par rekonstrukciju, līdz ar to atbildības sajūta ir viņiem, tas tāds solīds variants, ka palīdzība nāca no Izglītības ministrijas, iedziļinoties reālajā situācijā."
Taču par to, kas būs tālāk ar Krāslavas poļu skolu nākamajā mācību gadā, skaidrības joprojām nav, neslēpa ministrijā.
"Sarunas ar Polijas pusi jau no gada sākuma bijušas daudz un dažādas, un Polijas pusei ir piedāvāti arī dažādi attīstības scenāriji. Bet mēs šobrīd nevaram apstiprināt, ka tādas gala atbildes ir saņemtas par piedāvātajiem risinājumiem," sacīja Langrāts.
Faktiski viss tiek atstāts pašvaldības ziņā. "Tāda lēmuma vēl nav, jo mums lēmumi par skolām ir jāpieņem februārī, kad pēc likumdošanas ir tie 6 mēneši," sacīja Krāslavas novada mērs.
Pusgadu pirms jaunā mācību gada sākuma jābūt skaidrībā par skolu darbību pašvaldībā, skaidroja Krāslavas novada mērs, un lēmums attiecībā uz nākamo mācību gadu, kā viņš prognozēja, nepietiekamā skolēnu skaita dēļ var būt nepopulārs vairākām skolām novadā.
"Lēmums var parādīties par piecu skolu slēgšanu – gan Andrupene, gan Priežmale, gan Robežnieki, gan Indra, nu, un poļu skola," atzīmēja Upenieks.
Poļu skola, kuras audzēkņi var nonākt Varavīksnes vidusskolā, situāciju komentēt nevēlējās, bet vēl nav zaudējusi cerības uz Polijas valsts palīdzību
Skolas vadītāja Čiževska pauda: "Viņiem bija plānos mūsu skolu pārcelt poļu izglītības sistēmā, bet, kā viņi tālāk rīkosies, ir grūti pateikt. Bet tādi plāni un sarunas bija. Bērniem labāk būtu tomēr atvērt skolā 1. klasi. Par to vēl būs jārunā."
KONTEKSTS:
Pirms 20 gadiem Krāslavas novada pašvaldība ar Poliju noslēdza līgumu, kas paredzēja, ka grāfu Plāteru vārdā nosauktajai poļu pamatskolai jādarbojas 50 gadu. Pašvaldība vēlas skolu slēgt, bet Polijas vēstniecība to negrib pieļaut.
