"Šo ziņu mēs saņēmām vakar no rīta, saņemot e-pastā ziņojumu. Un, protams, mēs esam šokēti. Mēs esam neizpratnē," sacīja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis (Latvijas Zemnieku savienība).
Ziņa par ieceri pārtraukt dzemdību pieņemšanu Dobeles slimnīcā, pacientes novirzot uz samērā netālu esošo Jelgavas slimnīcu un attiecīgi arī finansējumu pārvirzot turp vai kur citur, esot nākusi negaidīti.
"Dažas nav gulējušas. Dažām ir piemetušās kaut kādas somatiskās veselības problēmas. Tā kā tas mums bija ļoti liels šoks," atzina Dobeles apkārtnes slimnīcas dzemdību nodaļas galvenā māsa Inta Kūma.
Galvenais iemesls nodaļas slēgšanai – tur piedzimst pārāk maz bērnu.
Saskaņā ar jaunāko VM plānā, piemēram, Dobeles slimnīca neizpilda dzemdību skaita kritērijus.
Savām trešajām dzemdībām Dobelē gatavojas Anna no Tukuma.
"Man, ja godīgi, alternatīvas ir Jelgava... Jelgava nu tā. Jūrmala ir tuvāk. Man šis būs trešais bērniņš. Tā noslodze citās slimnīcās ir liela. (..) Es varbūt neteiktu, ka cita attieksme, bet tas ir savādāk, vai tu atbrauc uz iestādi, kur ir laiks tevi aprūpēt, pie tevis pienākt un es varu pienākt un ārstam kaut ko pajautāt, vai visapkārt ir tāds stress un steiga," klāstīja grūtniece Anna no Tukuma.
Par to, ka apkārtnes grūtnieces varētu dzemdēt Jelgavā, Anna sacīja: "Tas tomēr ir brauciens. Man ir paziņas, kas tuvākās naktis pirms dzemdībām nakšņo viesnīcās tuvāk slimnīcai, jo viņām ir bail nepaspēt. Tā tas arī ir bijis."
VM uzsvēra – vairāk dzemdību nozīmē vairāk pieredzes un vairāk iemaņu. Tātad labāku ārstniecības kvalitāti.
"Grūti to pateikt, kā tas ir. Cilvēki ir ar stāžu virs 30 gadiem. Citam ir pat 40 gadi nostrādāti. Nez, vai viņam tā iemaņas zudīs? Tik strauji? Bet nu noteikti kaut kāda ietekme tam mazākam procedūru skaitam ir," sprieda Dobeles un apkārtnes slimnīcas vadītāja pienākumu izpildītājs Juris Bogužs.
"Un gala rezultātā mēs jūtamies arī nepamatoti apvainoti, ka mūsu slimnīca sniedz nekvalitatīvus medicīnas pakalpojumus. Tā tas nav. Otrdien ir sarunāta tikšanās arī ministrijā. Mēs brauksim, runāsim. Mūsu slimnīca arī apkalpo visu pierobežas rajonu. Brauc arī no ļoti attālām vietām. Jo blakus, kaimiņos, Saldū, nav. Bauskā nav. Visus šos novadus apkalpo mūsu slimnīca," piebilda Gorskis.
Jaundzimušo skaits sarūk visā valstī. Tāpēc neesot ne pacientu, ne finanšu interesēs saglabāt dzemdību nodaļas tajās slimnīcās, kurās dzemdību skaits gadā ir mazāks par 500.
"Es nesaku, ka tur nav bijis kārtībā, bet es vēršu uz to uzmanību. Tas dzemdību skaits samazinās. Mums kopumā valstī krīt dzemdību skaits.
Tas ir skaidrs. Ja katru gadu mums samazināsies dzemdību skaits par diviem tūkstošiem, tas ir ļoti liels cipars," skaidroja VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Kopā piecās slimnīcās pērn piedzimuši mazāk nekā 500 mazuļi. Taču slēgt dzemdību nodaļas plānots vien divās slimnīcās. Dobelē, kas atrodas netālu no Jelgavas. Un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, apkaimes dzemdētājas novirzot uz Rēzeknes slimnīcu, kur pērn piedzimuši vien 257 bērni. Tātad uz aptuveni pusi mazāk, nekā rekomendējusi Pasaules Banka. Tāpat pat ar samērā nelielu dzemdību skaitu dzemdēt turpmāk ļaus arī Madonas slimnīcā un Preiļos.
"Mēs nevaram aizvērt visas dzemdību nodaļas, kur dzemdību skaits ir mazāks par 500. Tas, ko mēs gribam, ir, lai lauku reģionos būtu kvalitatīva veselības aprūpe. Mēs analizējām arī pagājušā gada dzemdību datus," sacīja Janka.
Ja turpināsies esošās dzimstības tendences, tuvākā vai tālākā nākotnē varētu slēgt attiecīgā profila nodaļas vēl citur.
KONTEKSTS:
VM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīkla izmaiņām teikts, ka, veicot reformas slimnīcu tīklā, plānots pārtraukt grūtnieču un dzemdību palīdzību Dobeles un apkārtnes slimnīcā un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, novirzot pacientes attiecīgi uz Jelgavas pilsētas un Rēzeknes slimnīcu grūtniecības un dzemdību nodaļām.
Informatīvo ziņojumu sākts saskaņot ar sociālajiem partneriem, tā izskatīšana valdībā plānota vēlāk šovasar.
