Ministrs uzskata, ka VARAM būtu jāveido visa veida mehānismi, lai deleģētu vairāk atbildības pašvaldībām un dotu vēlētājiem vairāk iespēju prasīt atbildību ievēlētajiem pašvaldību deputātiem atskaitīties. "Jo ievēlētos deputātus pašvaldībā ievēlē iedzīvotāji. Un deputāti neatskaitās ministram vai ministrijas ierēdņiem, viņi atskaitās vēlētājiem," atzīmēja Sprindžuks.
Jāatgādina, ka 2022. gadā pieņemtais Pašvaldību likums noteic, ka iedzīvotāju padomes var lemt par pašvaldības teritorijas labiekārtošanu, uzņēmējdarbības attīstību un vietējām kultūras norisēm.
Tikmēr tagadējais modelis, kur VARAM ir iespējas kontrolēt pašvaldības, piemēram, atlaižot domi vai apturot kādu vietvaras lēmumu, ir greizs, norādīja Sprindžuks.
Ministrs atsaucās uz sava priekšgājēja Artūra Toma Pleša lēmumu apturēt Rīgas teritorijas plānojumu, norādot, ka tas "uz gadu radījis milzu kaitējumu ekonomikai un beigās izrādījies gan tiesisks brāķis, gan arī politiski nepareizs no jebkuras loģikas".
Viņaprāt, šis nav demokrātisks process: "VARAM mandāts būtu jāpārskata. Jāstiprina demokrātija, nevis VARAM ministra pātagas garums.
Sprindžuks stāstīja: "Pašvaldības dzīvo likumu pasaulē – likumi jāievēro visiem. Šajā gadījumā pārraudzība pār likumiem ir saskaldīta. VARAM pēc likuma atbild tikai par Pašvaldību likuma atbilstību. Ja mēs runājam par finanšu līdzekļu izmantošanu, tā ir domes un Valsts kontroles atbildība. Ja mēs runājam par labu pārvaldību – bosingu, mobingu –, to kontrolē tiesībsargs. Ja mēs runājam par kādām kriminālām nodarbēm, tad tā ir Valsts policija. Tātad šī likuma uzraudzība valstī ir sadalīta, un atkarībā no nodarījuma veida to risina vai nu pati pašvaldība, vai dažādas valsts institūcijas, kas pārrauga. Jo VARAM nav superpolicists par jebkuru lietu."
