ĪSUMĀ:
- Ropažu novada daļu plāno atdot Ādažiem, to vēl vērtēs VARAM.
- Būs jāizšķiras arī par Varakļānu novada likteni, vāc parakstus par Mārupes atdalīšanos.
- Saeimas deputāts Sprindžuks paredz: Robežas mainīt gribēs vairākos citos novados.
- Deputāts rosinās atļaut par to lemt pašvaldību referendumos.
13. Saeimas laikā pieņemtā administratīvi teritoriālā reforma stājās spēkā 2021. gadā pēc pašvaldību vēlēšanām. Reformu no pirmās dienas pavadīja runas gan par loģiskiem, "Jāņu sētas" pētījumā par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti balstītiem lēmumiem, gan arī vairāku novadu mehānisku apvienošanu lielākās vienībās.
Ropažu novada daļas atdošanu Ādažiem ministre vēl vērtēs
Šo tematu aktualizējusi Ropažu novada domes piekrišana atdot Baltezera ciemu un blakus esošo ciemu "Mārsili" Ādažu novadam, saglabājot Ropažu novadā citas teritorijas ap Baltezeru, piemēram, turīgos Priedkalnes un Bukultu ciemus.
Par šiem risinājumiem apmēram mēneša laikā būs jālemj arī Ādažu novada domei, un vēlāk gala lēmumu pieņems Saeimā.
Ropažu novada dome lēmumu par Garkalnes pagasta sadalīšanu balstīja uz iedzīvotāju aptauju, kurā viedokli izteica 21,17% no visiem pagasta balsstiesīgajiem.
Viedokļu atšķirības un iedzīvotājiem pareizāko novada sadalījumu gatava apspriest arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības", kura apmeklēs abas iesaistītās pašvaldības.
Novadu reformas pārskatīšana var attiekties arī uz citiem novadiem
Bet novada reformas lēmumu pārskatīšana tuvākajos gados, visticamāk, attieksies vēl uz vairākiem citiem novadiem.
Tas atspoguļosies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumā valdībai par novadu reformas rezultātu izvērtējumu.
Ir zināms, ka valdībai un Saeimai līdz pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā būs jātiek skaidrībā, kurai pašvaldībai pievienot Varakļānu novadu.
Iepriekšējās Saeimas laikā VARAM piedāvāja Varakļānus iekļaut Madonas novadā, ar kuru tie bija saistīti gadiem ilgi, tomēr 13. Saeimā no Latgales ievēlētie deputāti aizstāvēja Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam un Saeimas lēmums tā arī izpalika.
Iespējamo novadu reformas kļūdu labojumu būs vēl vairāk, pārliecināts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts, bijušais Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks no "Apvienotā saraksta".
Pašlaik portālā manabalss.lv norit visai lēnīga parakstu vākšana par Mārupes nodalīšanu no apvienotā Babītes novada, Kandava jūtas piederīgāka Kurzemei, nevis Tukuma novadam, bet Augšdaugavas novadā iekļautā Ilūkste neuzskata sevi par piederīgu Latgalei. Un piemēru varētu būt arī vairāk, vērtēja deputāts.
"Daļēji tika ar Satversmes tiesas spēku mainītas robežas Skultes pagastam. Arī Varakļānu jautājumu Satversmes tiesa ir uzdevusi valdībai atrisināt līdz pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā. Ir arī novadi, kas joprojām nesaprot, kāpēc salikti kopā.
Es sagaidu, ka noteikti savas tiesības izmantos iedzīvotāji Babītē, Carnikavā, iespējams, Kandavas, Augšdaugavas novadā.
Visur, kur kaut kā neloģiski teritorijas ir saliktas kopā, cilvēki šūmēsies un meklēs risinājumu," uzskata Sprindžuks.
Deputāts rosinās par novadu robežām lemt vietējos referendumos
Viņa ieskatā, administratīvi teritoriālā reforma pirms vairāk nekā trīs gadiem virzīta "no augšas", visai autoritatīvi, iedzīvotāju viedokļus ņemot vērā maz.
Arī šī kļūda būtu jālabo un jāatrod risinājums, ka novadu piederības un ekonomiskās attīstības jautājumos iesaistīt iespējami daudz iedzīvotāju.
Tāpēc deputāts Sprindžuks rosinās Vietējo pašvaldību referendumu likumā iespēju iedzīvotājiem tautas nobalsošanas ceļā izlemt, vai pārskatīt viņu pārstāvētā novada robežas. Vietējo pašvaldību referendumu likums stāsies spēkā no nākamā gada 1. septembra.
