No 3800 uzņēmuma SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) daudzdzīvokļu mājām renovētas jeb nosiltinātas ir vien nedaudz vairāk par 40, kas ir apmēram 1%. Viena no lielākajām problēmām – māju iedzīvotāji ir kūtri un negrib atbalstīt nosiltināšanas projektu.
Lai pievērstu cilvēku uzmanību, ceturtdien Ziepniekkalnā pašvaldība prezentēja divas atjaunotas mājas Bauskas ielā 53 un 55, kas uzbūvētas pagājušā gadsimta 60. gados. Ēku iedzīvotāji Latvijas Radio pastāstīja, ka projektu atbalstījuši dažādu iemeslu dēļ.
Viktors: "Renovācija bija ilga. Ir labāk. Pats skatieties, kā izskatās. Mums arī [labi] izskatās."
Deniss: "Visi balsoja par renovāciju, lai būtu normāli ar apkuri, balkoniem un visu pārējo. Tikai nav zināms, cik vajadzēs maksāt. Jebkurā gadījumā pieaugs vēl procentmaksājumi. Ņēmām par vienu procentlikmi, tad vēl pieaugs. Par cik – nav zināms."
Baiba [apciemo radus]: "Protams, labāk. Nesalīdzināmi, kaut vai vizuāli, kā tā māja izskatās. Ziema vēl nav bijusi, gan jau būs arī siltuma atdeve labāka."
Vīrietis: "Grūti pateikt – kad būs mērījumi kaut kādi, tad varēs [pateikt.]
Latvijas Radio: "Jūs atbalstījāt?"
Vīrietis: "Es domāju. Laikam neatbalstīju."
Latvijas Radio: "Kāpēc?"
Vīrietis: "Nezinu. Domāju, ka izdevumi varētu būt diezgan lieli, kredīts un tā tālāk."
RNP gan apliecināja, ka nosiltinātās ēkas var ietaupīt pat vairāk nekā pusi no tā siltumereģijas apjoma, kas bijis līdz šim. Turklāt apkures sezona būs vidēji par diviem mēnešiem īsāka – aptuveni četri mēneši, skaidroja uzņēmumā.
Tomēr bez iedzīvotāju piekrišanas pašvaldība un apsaimniekotājs nevarēs sasniegt savu izvirzīto mērķi līdz 2030. gadam nosiltināt 2000 māju.
Lai pievilinātu iedzīvotājus, pašvaldība līdz šim jau nodrošināja gan nodokļu atlaides, gan līdzfinansēja finanšu institūcijas "ALTUM" māju renovācijas programmu. Taču, kā sacīja uzņēmuma vadības pārstāvis, iedzīvotāji ne vienmēr ir gatavi ieguldīt savu naudu, kur nu vēl aizņemties.
Lai iedzīvotājus motivētu, RNP apsver stingrus sava veida sodus. Piemēram, mājas, iespējams, nevarēs ekspluatēt, varbūt būs ievērojami palielināts īpašuma nodoklis.
Par to uzņēmuma pārstāvji pirms mēneša izteikušies Rīgas domes atbildīgās komitejas sēdē. Uzņēmuma vadība sacīja, ka no pašvaldības jūtamas pozitīvas vēsmas.
Rīgas dome izmaiņas mēģināšot panākt sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") sacīja, ka 90% no RNP ēkām ir valdījumā nepārņemtas mājas. Tas nozīmē, ka tajās cilvēki ir gausi un projektam piekrišanu nedod.
"Iespējams, [būs] kaut kāds mehānisms, ka tajās mājās pārvaldnieks var pieņemt lēmumu iedzīvotāju vietā, piemēram, par siltināšanu. Ja iedzīvotāji to negrib, tad viņiem, piemēram, trīs mēnešu laikā jāsanāk uz sapulci un jāpieņem pretējais lēmums. Tādā veidā varētu dot grūdienu. Tas ir virziens, kurā mēs strādājam," uzsvēra Ķirsis. Pārrunājot plānu ar Ekonomikas ministriju, paredzams, ka varētu tikt veikti likuma grozījumi.
Kad tie varētu stāties spēkā, Ķirsis nezināja, taču bez tiem, viņaprāt, sasniegt noteikto mērķi pašvaldība nevarēs.
