Sarunas par izglītības jomu ilga teju divas stundas, tajās piedalījās tikai trīs politisko spēku pārstāvji. Esošie koalīcijas partneri – "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība – joprojām nepiedalās premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") iniciētajās sarunās par koalīcijas paplašināšanu. Viņš šorīt Latvijas Televīzijā atzina, ka esot smieklīgi, ka politiskie partneri neatsaucas premjera aicinājumiem uz sarunām, taču ar tagadējo koalīciju esot "par īsu" izglītības, veselības jomas un citu būtisko reformu uzdevumu īstenošanai.
Trešdien sarunu galvenā tēma bija izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ("Jaunā Vienotība") pieteiktā skolu reforma, par kuru informatīvais ziņojums valdībā jāiesniedz 15. augustā. Ministrijas piedāvātais plāns paredz mainīt klašu lieluma kritērijus atbilstoši skolēnu skaitam pašvaldībā.
Čakša atzina, ka ar potenciālajiem koalīcijas partneriem – ZZS un "Progresīvajiem" – ir kopīga sapratne, ka šajā jomā bez plašākām investīcijām un starpnozaru sadarbības nevarēs iztikt.
"Vairāk nekā 30% cilvēku grib pārmaiņas ekonomikā, bet tikai 4% - izglītībā. Kopumā, lai notiktu pārmaiņas ekonomikā un mēs kļūtu labklājīgāki, ilgtermiņa investīcijas un pārmaiņas nepieciešamas tieši izglītības sistēmā.
Nepārvaramu šķēršļu kopīgā izpratnē par šiem jautājumiem nav. Jautājums ir, kā mēs vienojamies par detaļām.
Kaut ko mainot, jābūt skaidram, kur investēsim. Ir daļa pašvaldību, kurās jādomā par skolu būvniecību un dienesta viesnīcām. Ir jādomā par skolēnu mobilitāti. Tas nav tikai vienas Izglītības ministrijas projekts," skaidroja Čakša.
Savukārt partijas "Progresīvie" pārstāve Antoņina Ņenaševa pēc sarunām sacīja:
"Skolu tīkla reforma īsti nav reforma, bet līdzeklis, lai panāktu nevienlīdzības mazināšanu gan reģionālajā aspektā, gan arī mazinātu sociāla rakstura nevienlīdzību. Tad mums vēl jāpēta dati, tajā skaitā 9. klašu skolēnu eksāmenu rezultāti, kas arī mums parādīs zināmu bildi par nevienlīdzību. To analizējot, mēs varam virzīties uz mērķi – nodrošināt katram bērnam kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no viņa ģimenes stāvokļa vai dzīvesvietas."
Gatavību sastrādāties iespējami plašākā koalīcijā pēc trešdienas sarunas pauda arī ZZS pārstāvis Armands Krauze:
"Mēs uz šīm sarunām nākam ar mērķi, ka esam gatavi iet koalīcijā, kas ir pēc iespējas plašāka, un sasniegtu mūsu programmā ierakstīto. Šobrīd es redzu, ka nav nepārvaramu domstarpību,
jo mēs runājam par tādām lietām, kas vajadzīgas visai Latvijas valstij un iedzīvotājiem, šajā gadījumā, lai bērni un jaunieši iegūtu kvalitatīvu izglītību."
Uz jautājumu, vai ZZS būtu gatava pieņemt lēmumus skolu tīkla sakārtošanai, neskatoties uz pašvaldību iebildumiem, Krauze bija izvairīgs un sacīja:
"Skolu tīkla sakārtošana, es teiktu, ir cieša sadarbība ar pašvaldībām. Piemēram, ja bērnam būtu jābrauc 50 kilometru, tas nebūtu pieņemams. Savukārt, ja kvalitātes mērķa sasniegšanā skolas atrodas viena no otras septiņus kilometrus, tad loģiski, ka mums ir jāstrādā bērnu labā. Ir jābūt vienai mācību iestādei."
Partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs, vērtējot, vai sarunu beigās varētu tapt jauna valdība, norādīja, ka vēl gaidāmas svarīgas diskusijas, piemēram, par veselību.
"Attiecībā uz jebko, kas saistās ar jebkāda veida potenciālo sadarbību, tur ir pagaidām grūti komentēt. Tikai tāpēc, ka jautājums par veselības aprūpi un arī par fiskālo politiku vēl līdz galam nav izrunāts," viņš teica. Turklāt šajās sarunās pārrunātais un potenciālie sadarbības modeļi vēl jāapspriež ar partijas biedriem.
Partiju pārrunas par koalīcijas uzdevumiem turpināsies par ļoti sarežģītu jautājumu loku – veselības aprūpes reformām. Sagaidāms, ka tās notiks jaunnedēļ.
KONTEKSTS:
Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" iebilst.
Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.
