Lai arī mednieki ir mūsu papildspēki, dzīvība un drošība ir pirmajā vietā – tā lēmumu liegt visa veida medības pierobežā ārkārtējā stāvokļa laikā skaidroja Valsts robežsardze.
Liegums skāra divus kilometrus platu joslu pie Latvijas–Baltkrievijas robežas Augšdaugavas un Krāslavas novados, kā arī Pasienes robežapsardzības nodaļas teritoriju Latvijas–Krievijas robežas tuvumā Ludzas novadā.
"Mūsu mērķis bija maksimāli ierobežot privātpersonu atrašanos pierobežas joslā," skaidroja robežsardzes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks, majors Vadims Grickovs.
Ierobežojumi ieviesti arī tādēļ, lai robežsargi varētu vairāk resursu veltīt migrantu plūsmas apturēšanai.
Latvijas Mednieku savienībā gan uzsvēra, ka nereti tieši vietējie mednieki pierobežas mežos atrod nelegālos robežas šķērsotājus.
"Es personīgi zinu diezgan daudz gadījumu, kad tieši mednieki ir konstatējuši šos nelegālos imigrantus jau Latvijas teritorijā, un viņi par tiem ir ziņojuši. Tās ir acis un ausis mežā," norādīja Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.
Izvērtējot lieguma periodu, mednieki secināja, ka lielākās raizes ir par stingrākiem ierobežojumiem tieši aktīvās dzinējmedību sezonas laikā. No aptuveni 15 ietekmētajiem medību kolektīviem bija arī tādi, kam visas medību platības atrodas tieši divu kilometru pierobežas zonā.
"Tur, kur viņi drīkst medīt, tur savukārt šis spiediens uz dzīvniekiem kļūst daudz lielāks, nekā tam vajadzētu būt. Postījumu apjoms pieaug. Tas var būt, gan par pārnadžiem runājot, gan arī par vilkiem," sacīja Jānis Baumanis.
Mednieku kolektīva "Asūne" vadītājs Ilmārs Aišpurs skaidroja, ka mednieki "ir noslēguši līgumus ar privātajiem, noslēguši līgumus ar īpašniekiem, noslēguši līgumus ar "Latvijas Valsts mežiem", nomas maksu viņi maksā, bet izmantot nevar".
Šobrīd medības lieguma zonā ir iespējamas, taču tikai individuālas.
Medniekiem to norise savlaicīgi jāsaskaņo ar Valsts robežsardzi. Tas pats attiecas arī uz visu pierobežas teritoriju – 30 kilometru platumā no robežas.
Ierobežojumus mednieki nav pārkāpuši un sadarbība uzlabojas – uzsvēra Valsts robežsardzē.
"Tika organizētas tikšanās ar medniekiem, izskaidrota situācija, un mednieki nāca pretī, un tagad mēs neredzam problēmas," atzina Vadims Grickovs.
Mednieki piekrita, ka piesardzībai jābūt. Taču, ja ārkārtējais stāvoklis ar medību liegumu būs atkal, jāizvērtē iespēja par īslaicīgāku termiņu šādam ierobežojumam.
"Mans aicinājums būtu nevis papildus ierobežot medības, bet tieši otrādi – domāt, kā iesaistīt medniekus šajā ziņošanā, informēšanā," sacīja Jānis Baumanis.
Šogad no Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 58 cilvēki, bet pērn novērsti teju 14 000 šāda veida mēģinājumu. Ārkārtējais stāvoklis un medību liegumi atkal var būt izsludināti, ja migrantu plūsma palielināsies straujāk.
