Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) uzticēšanās pētījuma dati liecina, ka dalībvalstīs valdībai uzticas vidēji 41% iedzīvotāju un neuzticas apmēram tikpat. Savukārt Latvijā valdībai uzticas tikai ceturtdaļa iedzīvotāju. Eiropas sociālā pētījuma dati rāda, ka politiskā uzticēšanās Latvijā ir tik zema, ka mūs pārspēj tikai Polija un Bulgārija.
Cik ļoti varai uzticas Rīgas iedzīvotāji, to uz Purvciemu noskaidrot devās Latvijas Radio.
"Nē, protams, ka ne. Tāpēc, ka visi melo."
"Laikam uzticos, jo Eiropas Savienība dod naudu. Tāpēc."
"Skatoties, kādai varai. Tur ir dažādas partijas, grūti tā spriest. Dzīves līmenis cilvēkiem krītas."
"Kopumā es uzticos valsts varai, jā. Bieži dzirdam, ka līdzcilvēki saka, ka valdība slikta, pašvaldības nestrādā tā, kā vajag. Bet mēs jau paši ievēlam tos cilvēkus. Bieži vien cilvēki, kas sūdzas par nebūšanām, paši neaiziet uz vēlēšanām."
Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis skaidroja, kāpēc vispār ir būtiski vairot uzticību varai: "Ja mēs spēsim kaut vai par procentu pacelt uzticēšanos mūsu politiskajai varai, mūsu valsts varai, tas veicinās mūsu valsts attīstību. Skatoties uz šī brīža ģeopolitisko situāciju, uzticēšanās, manuprāt, ir daudz svarīgāka par to, cik daudz mums ir ieroču, tanku vai lielgabalu."
Tas, ka zems politiskās uzticības līmenis sabiedrībā ne tikai veicina ēnu ekonomiku un emigrāciju, bet arī rada apdraudējumu valsts drošībai, secināts Valsts kancelejas un Latvijas Lauku foruma veiktā sarunu ciklā ar Latvijas iedzīvotājiem.
Sarunas ar Somijā izstrādātu dialoga apļu metodi notika 20 Latvijas vietās, un tajās piedalījās vairāk nekā 200 cilvēku. Liela sabiedrības daļa neuzticas ne vien politiķiem, bet arī valsts iestādēm.
Latvijas Lauku foruma pētniece Kristīne Rolle skaidroja iemeslus: "Iestāžu nepieejamība ir viens no šiem jautājumiem. Un fiziskā īpaši saasinājās pēc kovida, kad valsts iestādes aizvērās un daudzas tā arī neatvērās. Un arī informatīvā [puse]. Tā parādās vairākos aspektos, ka cilvēki īsti nesaprot, kā piekļūt valsts iestādēm: kurš ir tas īstais cilvēks, kā sazvanīt vai sakontaktēties, lai atrisinātu savu jautājumu."
Uzticības līmeni ietekmē arī tas, cik ļoti pieejami un pazīstami sabiedrībai šķiet politiķi, cik saprotami un prognozējami ir viņu lēmumi.
Līdzās tam svarīga ietekme ir arī situācijai ģimenē, skolā un darbā, kā arī valsts vēsturei. Vecākām paaudzēm neuzticība varai var būt saglabājusies arī no okupācijas gadiem, secināja pētnieki.
Augstāku uzticības līmeni gan bauda pašvaldību politiķi, jo tie sabiedrībai šķiet tuvāki un pazīstamāk un viņu lēmumi – saprotamāki. Pamatīgi sabiedrības viedokli ietekmē arī saturs sociālajos medijos, kur aktīvi tiek izplatīta arī dezinformācija, īpaši no Krievijas.
"Mums ir jāspēj vēl vairāk stiprināt sava medijpratība. Arī mums katram politiķim un deputātam ir jādomā, ar kādām ziņām mēs dalāmies, arī sabiedrībai kopumā. Protams, arī mūsu mediju spēkam sniegt ziņas. Un tas prasa resursus. Tas prasa laiku un naudu, lai veidotu dziļākus sižetus, ne tikai atbildētu uz retorikām no tribīnes," norādīja Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība").
Šim tematam veltītā konferencē politiķi solījās aktīvāk strādāt pie tā, lai celtu politisko uzticību sabiedrībā visos līmeņos.
