Saulkrastos Senās uguns nakts atzīmēšana jau ir tradīcija. Dziesmām skanot, ugunskurus iededz tieši pirms saulrieta. Mūsu senči ugunskurus jūras krastā veidoja, lai dotu ziņu saviem kaimiņiem un jūrniekiem. Tradīcija mūsdienās atsākta 90. gadu sākumā.
Saulkrastos Senās uguns nakti caurvij folkloras festivāls "Pa saulei".
"Mēs varam noslēgt sezonu, Saulkrastu novada kultūras dzīves sezonu. Visus ciemiņus vēlreiz pieaicināt pie uguns un pie labām domām padomāt," sacīja mūzikas skolotāja, folkloras festivāla "Pa saulei" idejas veidotāja Antra Deniškāne.
Vienu no ugunskuriem, kuru liesmas priecēja saulkrastniekus un pilsētas apmeklētājus, veidojis mākslinieks Mareks Gureckis.
"Sākumā tā ideja rodas no nekurienes, bet izrādās, ka tā ir tepat blakus. Tā bija mūsu Saulkrastu saule, kas ir vienmēr mums blakus. Kas ir mūsu visu vismīļākais simbols uz šīs Zemes," teica mākslinieks.
Satumstot pa kādam mazam, gaišam punktiņam sāka parādīties arī citviet pludmalē. Skaidrā laikā ugunskurus piekrastē var redzēt pat piecu kilometru tālumā.
Latviešu folklorā ugunij ir dažādas nozīmes: bīstamība, ģimenes simbols un spēks.
"Uz šo pasākumu es nācu atrast tiešām kaut kādu spēku. Nācu pie uguns tīri kā pie spēka simbola. Atrast kaut kādu savu spēcīgo momentu, varbūt atrast motivāciju tālākajam laikam līdz gada beigām," sacīja pasākuma apmeklētāja Annija.
"Es teikšu, ka uguns ir pārvērtību, pārtapšanas simbols. Kad kaut kas pārtopot rada enerģiju. Tā kā bieži vien mēs sakām – izdeg darba vietā, lai radītu kaut ko. Tas tieši tāpat. Darot kaut ko, tu vari būt kā uguns un varbūt citreiz sasildīt daudz vairāk cilvēku ap sevi. Jā, tas pašu pakurina, bet es domāju, ka tā ir enerģijas apmaiņa. Tas ir tas, kas man ir uguns," atzina pasākuma apmeklētājs Arnis.
Pēc tam, kad ugunskuri jūras krastā bija teju izdeguši, Senās uguns nakts Saulkrastos turpinājās ar mūziku un dančiem.
