Svētdienas rītā aitkopi Emīlu Jauntēvu pārsteidza briesmīgs skats. Ganību laukā un upē miruši vai nāvīgi ievainoti gulēja 34 jēri. Paviršie ievainojumi mudināja domāt – plēsējs tiem uzbrucis ne tikai lai barotos, bet lai izklaidētos.
Brīdinājums!
Sižetā nepatīkami skati.
"Pa pāriem gulēja. Viens bija dzīvs un otrs beigts. Un tas dzīvais bija tāds, ka līdz pēdējam elpas vilcienam... Sakropļots, sakosts kakls," šausminošos skatus atminējās saimnieks.
Pusgadu vecie lopiņi bija kļuvuši par vilka laupījumu. Saimnieks par to ir pārliecināts. Valsts meža dienestā gan vēl gaida analīžu rezultātus, bet mednieki negaidīja. Divas naktis pēc uzbrukuma mednieki uzraudzīja apkārtni, paredzot, ka plēsējs atgriezīsies, un trešajā naktī tā arī notika.
Taču nomedītais jau nav vienīgais. "Astoņi midzeņi konstatēti pa novadu. Paņemsim midzeņa vidējo skaitu – 8–10 vilki uz midzeni vismaz. Ja pareizinām ar astoņi, skaitlis briesmīgs!" stāstīja mednieks Jānis Šakins.
Arī Jauntēvs uzskata, ka 34 jēru nokošanu varēja novērst, jo vilki uzbrukuši jau maijā. Taču toreiz medniekiem rokas bijušas sasietas – vilkus drīkst medīt tikai no jūlija vidus.
Pēc Valsts meža dienesta vērtējuma Latvijā mitinās ap 1400 vilku. Mednieki šim skaitlim netic – esot vairāk.
No uzskaitītā Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" nosaka, cik daudz atļauts medīt. Šogad – ne vairāk kā 300 vilku.
"Priekš pašreizējās populācijas tas ir dikti par maz, jo vilku blīvums ir pieaudzis vairākkārt. Bet mums ir atļauts nomedīt tik, cik mums atļauj nomedīt Eiropas direktīvas," skaidroja Valsts meža dienesta mežzinis Juris Spīčs.
Latvijas Aitu audzētāju asociācijā neizprot, kāpēc neatļauj vairāk medīt vilkus, kas aizvien biežāk nodara postījumus aitkopjiem visā Latvijā. Ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, ne Zemkopības ministrija tai nav atbildējusi uz aicinājumu segt vilku radītos zaudējumus.
Lauku atbalsta dienestā aicina pieteikties līdzfinansējumam, ar ko iegādāties suņus un aitas apdrošināt. Jauntēvs apgalvoja – jērus apdrošinātāji neapdrošinās.
"Sliktākais scenārijs ir pārdot īpašumus ārvalstu investoriem un pārvākties dzīvot uz ārzemēm, jo acīmredzot iestādes, kam būtu jāuzņemas atbildība materiālā izteiksmē, to nav gatavas izdarīt," sacīja aitkopis.
