ĪSUMĀ:
- Eksāmenus 9. klasē šogad kārtoja ap 18 000 skolēnu.
- Pirmo reizi tie bija centralizēti un vērtējums izteikts procentos.
- Vislabāk veicies angļu valodas eksāmenā, tam seko latviešu valoda, bet zemākie rezultāti – matemātikā.
- Turklāt matemātikas eksāmenā vislielākais izkritušo skaits – 826 skolēni.
- Eksāmenu rezultāti atklāj – veidojas arvien lielāka plaisa starp skolēniem, kuriem padodas matemātika un kuriem nepadodas.
- Latviešu valodas eksāmens liecina – skolēni pavirši lasa uzdevumus un nepārliecinoši veido argumentētas atbildes.
- Vairāk sliktu rezultātu eksāmenos ir tālmācības skolās.
- Daļa vecāku, kuru bērni nav sasnieguši vajadzīgo 10% slieksni, apstrīd rezultātus.
Pirmo reizi centralizētie eksāmeni
Aptuveni 18 000 pamatskolu beidzēju šogad kārtoja centralizētos eksāmenus. Viņiem bija obligāti jākārto trīs centralizētie eksāmeni: latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā – angļu, franču vai vācu valodā. Kopumā ir izsniegti 53 tūkstoši sertifikātu par pamatizglītības programmas apguvi.
Valsts izglītības satura centrā (VISC) uzskata, eksāmeni 9. klasēm šogad nav bijuši grūtāki.
Rezultātus salīdzināt tiešā veidā ar iepriekšējo gadu sniegumu nevar, jo centralizētie eksāmeni 9. klasēm šogad bija pirmo reizi. Šogad arī pirmo reizi 9. klašu eksāmenos vērtējums tiek izteikts procentos.
"Viens no galvenajiem aspektiem, ko mēs ņēmām vērā, ir, ka šogad noslēdzās jaunā izglītības standarta ieviešanas process, līdz ar to mums bija ļoti būtiski novērtēt, kādā veidā standartu ir apguvuši izglītojamie, cik veiksmīga ir bijusi standarta ieviešana. Līdzīgi mūsu bērni pēdējā trīsgadē ir arī sastapušies ar Covid-19 ietekmi uz mācībām. Trešā, nebūt ne mazāk nozīmīgā lieta – mēs vēlējāmies iegūt centralizēti standartizētus datus," norādīja Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko.
Vājākie rezultāti matemātikā
Apkopotie rezultāti rāda, ka vislabāk veicies angļu valodā, kur vidējais vērtējums sasniedzis 67%. Kopumā labas prasmes uzrādītas visās eksāmena daļās, tomēr eksāmenu nenokārtoja 143 skolēni.
Zemāks rezultāts ir latviešu valodā – 58%. Savukārt 90 skolēni šo eksāmenu nenokārtoja. Starp visām trim eksāmena daļām visveiksmīgākā esot bijusi mutvārdu runas daļa. Daudzi skolēni šajā eksāmenā uz jautājumiem nav atbildējuši vispār, nav izpratuši teksta būtību un arī pieļāvuši neuzmanības kļūdas. Secināts, ka skolēni pavirši lasa uzdevumus un nepārliecinoši veido jēgpilnas, argumentētas atbildes.
Bet kā allaž visvājākais rezultāts ir matemātikā – vidēji 51%.
Turklāt matemātikas eksāmenā vislielākais izkritušo skaits – 826 skolēni.
Tiesa, matemātikas eksāmenā samērā daudz skolēnu ir arī ar augstiem sasniegumiem - eksāmenu uz 100% nokārtojis 21 skolēns. Secināts, ka ir jākāpina atbalsts skolēniem, kas nesaprot matemātiku, jo veidojas arvien lielāka plaisa starp skolēniem, kuriem padodas matemātika un kuriem ne.
"Šis nav klasisks, normāls sadalījums. Šis eksāmens grupai, kurai ir salīdzinoši zemāks sniegums matemātikā, ir bijis grūts jeb izaicinājumiem pilns eksāmens. Savukārt skolēniem, kuriem ir labs sniegums matemātikā, šis ir bijis visnotaļ viegls eksāmens. Šobrīd salīdzinoši sliktāka izpilde ir tiem uzdevumiem, kas tika apgūti 7. klasē. 7. klase mums [šiem skolēniem] ir kovida laiks.
Plaisa starp labo sniegumu un nepietiekamo sniegumu, visticamāk, tuvākajos gados varētu pieaugt," atzina VISC vadītāja Liene Voroņenko.
VISC arī vērsa uzmanību uz tālmācības programmām, kurās 9. klašu skolēni matemātikā izkrituši biežāk nekā valstī vidēji. Tas esot signāls, ka, iespējams, šāda izglītības forma nav piemērotākā pamatskolā. Kā ierasts, labākie rezultāti bijuši Valsts ģimnāzijās.
Apstrīd rezultātus
Ja skolēns kādā no eksāmeniem nav ieguvis vismaz 10%, tad skolēns šajā mācību gadā saņem liecību un atkārtoti kārtos noslēguma pārbaudījumus nākamā mācību gada noslēgumā.
Līdz ar rezultātu paziņošanu eksaminētāji sākuši pieņemt apelācijas jeb iesniegumus par eksāmenu rezultātu apstrīdēšanu.
Visvairāk saņemti iesniegumi tieši par matemātiku un pamatā no skolēnu vecākiem, kuru bērni nav sasnieguši vajadzīgo 10% slieksni un attiecīgi nav saņēmuši sertifikātu par pamatizglītību. Tātad būs spiesti 9. klasē mācīties vēlreiz.
"Jāsaka, ka lielākā daļa snieguma bāzējas starp šiem 5% un 10%. Daļa tomēr ir centušies pildīt šos darbus. Jāatzīst, ka savākto punktu skaits otrajā daļā ir bijis ļoti minimāls. Tas, ko varbūt vecāki neredz, kas ir paslēpts aiz šiem 9%, ir tas, ka nereti šie uzdevumi vispār nav aizpildīti vai šajā gadījumā tie tiek izmantoti kā mākslas darbi," skaidroja Voroņenko.
Ar vidusskolēnu rezultātiem sola nekavēties
Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kļūdījās ar eksāmenu rezultātu paziņošanu un kļūdas atzīst. Attiecībā uz vidusskolu eksāmenu rezultātu paziņošanu sola tās neatkārtot.
Sistēma, kas tika ieviesta, lai datus paziņotu elektroniski, esot izmaksājusi ap pusotru miljonu eiro.
"Šobrīd, par vidusskolas eksāmenu rezultātiem domājot, mēs esam ļoti pārliecināti, ka šādi neatkārtosies. Jo ir identificētas tās problēmas, kas izraisīja aizķeršanos. Līdz ar to nav tā, ka mēs nezinātu, kāpēc tas notika. Līdz ar to mēs paredzam, ka 11. jūlijā deviņos no rīta tiešām skolēniem būs zināmi rezultāti," sacīja IZM Informācijas tehnoloģiju departamenta risinājumu attīstības vadītājs Ilmārs Rikmanis.
