Iniciatīvas iesniedzēji atsaucas uz Tiesībsarga ieteikumu samazināt vecuma slieksni, kas šobrīd ir 75 gadi. Tiesībsarga biroja Juridiskā padomniece Santa Tivaņenkova Latvijas Radio skaidroja, ka ikvienam ārzemniekam, dzīvojot Latvijā, būtu jāzina latviešu valoda, bet, pieņemot Imigrācijas likuma grozījumus, bijuši vairāki riski.
"Mūsu iniciatīva bija paplašināt diskusiju un saprast, vai tiešām 75 gadu slieksnis noteikts atbilstoši," sacīja Tivaņenkova, piebilstot, ka Tiesībsarga birojā rakstiski ir vērsušās vairākas personu grupas, kas norādījušas, ka personas, kuras pakļautas valsts valodas testa kārtošanai, norāda uz veselības problēmām un nespēju eksāmenu nokārtot.
Tivaņenkova uzsvēra, ka vecuma slieksni gan nenosaka Imigrācijas likums, kurā veikti grozījumi, bet gan Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 157, kas nosaka valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību.
"Lai diskutētu plašāk, ir jārunā par šiem MK noteikumiem, nevis imigrācijas likumu," norādīja Tivaņenkova.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draud izraidīt no 2. decembra.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
