Liepājas skolotāja Inga Moldovana ir viena no tām, kura agrā pirmdienas rītā brauca uz Rīgu, lai piedalītos streikā. Noslēdzoties protesta akcijai, viņa atzina – visvairāk patikuši arodbiedrības argumenti un nesatricināmā attieksme, bet no valdības gaidījusi vairāk konkrētības, ne tikai skaistus vārdus.
Moldovana sacīja: "Es atkal brauktu un piedalītos tur, jo tur tu saproti, – tā kopības sajūta, viņa dod tev pilnīgi citu emociju gammu. Kad paliekot te Liepājā un vienkārši parakstoties – es streikoju, īsti nav tā sapratne, izpratne, pārliecība, par ko mēs esam, bet, ja ir tik daudz apkārt cilvēku, tu redzi, ka viņi te ir. Tad tas ir pilnīgi savādāk. Un, manuprāt, arī man pirmdien radās tā sajūta. Ja mēs nedarīsim, nu tad kurš?"
Liepājas 5. vidusskolas skolotāja Laila Lejniece savā profesijā jau ir vairāk nekā 20 gadus, un viņa vēlas turpināt savu darbu. Streikā viņa gatava piedalīties vēlreiz, lai cīnītos par pienācīgu attieksmi pret savu profesiju.
Lejniece pauda: "Nu, man nepatika ļoti mūsu ministres rīcība un runa, bija sajūta, ka viņa ir pret skolotājiem. Nevienā brīdī [nepatika]. Bija arī sajūta, ka viņa īsti nezina tās prasības, ko izvirza skolotāji, ka tur nav runa tikai par algām. Tur ir arī runa par sabalansētu slodzi."
Trīs dienu streiks aizvadīts arī Liepājas 15. vidusskolā. Šajā skolā streikojošo pedagogu skaits bijis salīdzinoši mazs. No 84 pedagogiem streikā piedalījās 14. Direktors Gints Ročāns uzskata, ka streiks ir svarīga demokrātijas izpausme: "Pilnīgi noteikti, ka panāca. Jo zināma finansiāla pretim nākšana no valdības puses bija. Vai tā bija pietiekama, nu, to šobrīd grūti komentēt, bet es domāju, ka bez rezultāta šis process nebija, jā."
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības līdere Liepājā Simona Petrovica atzina, ka viņu priecē panāktā vienošanās ar ministriju un valdību, bet uzskata, ka attieksme pret pedagogiem ir steidzami jāuzlabo.
Petrovica norādīja: "Cerams, ka vairāk mums tas nebūs jārisina streikos, piketos, gājienos. Nebijām tādēļ, ka algas vajag pārskatīt. Arī tas ir svarīgi. Tā ir valdības attieksme – līdz pēdējam brīdim turēt neziņā veselu nozari."
Liepājas skolotāji cer, ka protesti vairs nebūs jārīko, bet viss tiks atrisināts, sēžoties pie sarunu galda.
KONTEKSTS:
Nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, pedagogu arodbiedrības padome 24. aprīlī ar protesta gājienu sāka trīs dienu streiku.
Arodbiedrība ilgstoši prasīja politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām panākto vienošanos par darba samaksu. Tikmēr politiķi, tāpat kā pērn rudenī, atkal centās novērst streiku – valdība pedagogu atalgojuma grafiku apstiprināja sēdē otrdien, 18. aprīlī, bet noteikumus, kā cels pedagogu atalgojumu – piektdien, 21. aprīlī.
LIZDA pārmeta valdībai, ka algas paaugstināšanas grafiks sagatavots novēloti un ka nevar pagūt novērtēt, vai pieņemtie noteikumu grozījumi paredz visu streika prasību izpildi. LIZDA tāpat bažījās par to, vai algu pieaugums attieksies arī uz skolu administrāciju, logopēdiem, sociālajiem pedagogiem un citām grupām. Tādēļ LIZDA nolēma pieprasīt premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") demisiju.
