Pusdiena

Atbalsta pasākumam pieteikušies vairāk nekā 13 tūkstoši nodokļu parādnieku

Pusdiena

Ungārijā pieļauj ar nodokli aplikt no ārvalstīm finansētas nevalstiskās organizācijas

Ar NVA palīdzību darbu atraduši 25 bēgļi; plāno ieviest latviešu valodas mentorus

26 bēgļi atraduši darbu; plāno ieviest latviešu valodas mentorus

Pēdējos divos gados ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību darbā iekārtoti 26 cilvēki ar bēgļa vai alternatīvo statusu, no tiem 18 šobrīd strādā. Turklāt jāņem vērā, ka vēl 2016.gadā darba attiecības sāka vien daži bēgļi, taču pērnajā gadā bija straujš kāpums. Tomēr joprojām bēgļiem kavēklis atrast darbu ir ne tikai atšķirīgas darba prasmes, bet arī nepietiekošas latviešu valodas zināšanas. Labklājības ministrijai padomā ir risinājums – latviešu valodas mentori.
  • Taču šie kursi ir dienas vidū, un tos ar darbu apvienot varētu būt grūti
  • Būs latviešu valodas mentori
  • Darbu atraduši 26 bēgļi, taču patlaban strādā 18

Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) ir zināmi aptuveni 70 darba devēji, kuri gatavi pieņemt darbā bēgļus ar atbilstošu kvalifikāciju, pat ja, darbu uzsākot, latviešu valodas zināšanas ir nelielas. Likums ļauj strādāt bez valsts valodas prasmes apliecības tad, ja darba pienākumi neskar sabiedrības likumiskās intereses – tie nav saistīti ar klientu apkalpošanu un darba drošību. Tomēr tikai ar pamatzināšanām valsts valodā visbiežāk darba alga nebūs augsta, un bieži cilvēki vēlas izaugsmi.

„Mums ir viena bēgļu sieviete, kas mācījās 2016.gadā latviešu valodu,” stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Antra Jansone. “Tad viņa aizgāja strādāt, nostrādāja vairāk nekā gadu lielveikalā, viņa izlika preces plauktos un strādāja virtuvē kā palīgs. Pēc tam, kad viņa bija šo gadu nostrādājusi un papildu darbam mācījusies latviešu valodu – ne pie mums, bet privāti, viņa atgriezās pie mums, atkal mācījās nākamo latviešu valodas līmeni un tagad skatās uz labāk kvalificētu un atalgotu darbu,” norādīja Jansone.

Te atklājas problēma: kamēr cilvēks ar bēgļa vai alternatīvo statusu reģistrējies kā bezdarbnieks, viņš bez maksas var mācīties latviešu valodas kursos un konkrēto līmeni pabeigt arī pēc darba attiecību uzsākšanas.

Taču ir arī kursi dienas laikā, ar darbu apvienot tos grūti.

„Jādomā par latviešu valodas apguvi,” atzīmē Sabiedrības integrācijas fonda pārstāve Alda Sebre. “Ja cilvēks uzsāk darba gaitas, ir jārada iespējas vai nu valsts apmaksātos kursos, vai par kādu zināmu maksājumu, lai viņš var mācīties latviešu valodu, un viņam jāsaprot, ka bez latviešu valodas viņš šeit nevarēs dzīvot,” sacīja Sebre.

Pastāvīgas latviešu valodas apmācība strādājošiem bēgļiem Latvijā šobrīd nav, kursi pārsvarā ir projektu veidā. Piemēram, Latviešu valodas valsts aģentūra projektā šos kursus pasniedz trešo valstu pilsoņiem, tostarp arī bēgļiem. Taču pieprasījums ir lielāks par piedāvāto vietu skaitu, turklāt kursos nevar iesaistīties, kad vēlas, vien trīsreiz gadā.

Labklājības ministrijai padomā ir risinājums – jauns NVA pakalpojums. Proti, uzsākot darbu, četru mēnešu garumā cilvēkiem ar bēgļa un alternatīvo statusu varētu ieviest latviešu valodas mentora pakalpojumu.

„Lai palīdzētu apgūt profesionālo leksiku un labāk iejustos darba vidē. NVA veiks iepirkumu un slēgs līgumu ar mācību iestādēm, kas nodrošinās latviešu valodas mentora pakalpojumu,” pauda Labklājības ministrijas pārstāve Svetlana Djačkova.

“Paredzēts, ka mentoriem būs filologa vai pedagoga izglītība. Nosakot konkrētu stundu skaitu nedēļā, tikšanās notiks darbiniekam izdevīgā laikā un vietā. Atšķirībā no mācībām klasē, mentors uzmanību fokusēs tieši uz konkrētajā darbā nepieciešamo leksiku, to iepriekš pārrunājot ar darbadevēja pārstāvi. Veidos individuālos mācību plānus, ņemot vērā konkrēta darba specifiku, darba devēja vēlmes un pašas personas izaugsmes iespējas,” stāsta Djačkova.

Valodas mentors paredzēts, lai, apgūstot latviešu valodu, bēgļiem būtu iespēja arī augt profesionāli. Tiesa, iecerētās izmaiņas jāapstiprina valdībai, kas varētu notikt, visticamāk, pavasarī. Tad projektu varētu iedzīvināt, iespējams, šī gada vidū.

Pēdējos divos gados ar NVA palīdzību darbā iekārtoti 26 cilvēki ar bēgļa vai alternatīvo statusu, no tiem 18 šobrīd strādā.

“Piemēram, [viņi strādā] būvniecībā,” saka aģentūras pārstāve Antra Jansone. “Tur strādā gan par noliktavas darbiniekiem, gan par veidņu komplektētājiem. Strādā sabiedriskajā ēdināšanā par virtuves strādniekiem, pavāru. Kokapstrādē par ceha strādniekiem, mazumtirdzniecībā par preču krāvējiem, palīgstrādniekiem. Pasažieru pārvadājumos. Ir pat mums ārsts rezidents, kurš atbraucis kādus četrus gadus atpakaļ. Arī pārtikas rūpniecībā. Profesijas ir visdažādākās, bet pārsvarā gadījumu tās nav tās profesijas, kurās viņi strādājuši savā mītnes zemē,” stāsta Jansone.

Vēl 25 cilvēki reģistrējušies kā darba meklētāji aģentūras Rīgas reģionālajā, Jelgavas un Jūrmalas filiālēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt