Iesaistīs vēstniecības, maksās stipendijas
"Skolotāju jeb slodžu skaits, kas ir nepieciešams, ir 350–400, un es redzu, ka trīs gadu laikā ar ļoti dažādiem rīkiem mēs to varam sasniegt," pauda ministre.
Čakša pastāstīja, ka aizvadītajā mācību gadā no 668 skolām 320 jeb pusē skolu otra svešvaloda bija krievu valoda. "Tas ir pietiekami liels skaits," viņa atzina. Savukārt angļu valodu, kas ir pirmā svešvaloda Latvijas skolās, pasniedz 2659 skolotāji, krievu valodu – 1183, vācu – 562, franču valodu – 88, spāņu – 26, pārējās valodas māca vēl mazāks pedagogu skaits, turpināja Čakša.
"Izaicinājums trīs gadu laikā nonākt pie tā, ka otrā svešvaloda ir kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valodām, kas varētu būt arī norvēģu valoda," piebilda ministre.
Lai šo mērķi sasniegtu, paredzēts sadarboties ar ārvalstu vēstniecībām, un galvenie partneri būs Vācijas un Francijas vēstniecības.
"Vācijas vēstniecība arī sniegs finansiālu atbalstu, ar Gētes institūta starpniecību apmācot 30 pedagogu gadā, kas trīs gadu laikā būs 90 pedagogi," pavēstīja Čakša.
Tāpat daļa pedagogu tiks pārkvalificēti, daļa – papildinās savu kvalifikāciju, maksājot mērķstipendijas 300 eiro apmērā.
Vajadzīgo skaitu iecerēts sasniegt arī ar skolotāju projekta "Mācītspēks" palīdzību – no 90 jaunākā "iesaukuma" topošajiem pedagogiem 33 izvēlējušies tieši valodu pedagoga profesiju, norādīja ministre.
Ministre arī lika cerības uz to, ka filoloģijas studenti papildus apgūs arī pedagogu kursu. Šāda iespēja bijusi arī līdz šim, taču tagad motivācija varētu būt gan stipendija, gan plašākas iespējas darba tirgū pēc studiju beigām.
"Ir skolas, kas izmanto ārvalstu pasniedzējus attālināti. Ir arī diasporas pedagogi, kas var pasniegt savas mītnes zemes valodu, kas ir jau kā dzimtā valoda," uz iespējamiem risinājumiem pārejas posmā, kamēr tiek sagatavoti valodu pedagogi, raudzījās Čakša.
"Šobrīd skatāmies uz visām iespējām," rezumēja Čakša.
Skolotāju mobilitātes programma un atbalsts augstskolām
Izskanēja arī citi priekšlikumi. Piemēram, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājas biedrs Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts") rosināja izveidot pedagogu mobilitātes programmu.
"Ja novadā ir viens vai divi franču valodas skolotāji, bet 50 kilometru rādiusā ir skolas, kur šis pedagogs ir vajadzīgs, ir jānodrošina mašīna vai elektroauto, lai viņš šīs skolas apbraukā,
un jānodrošina alga, kas ir pilsētas skolā. Pedagogs šīs trīs, četras dienas brauks uz apkārtnes skolām. Tā nav problēma," vērtēja Batņa.
Ja būtu pilnas slodzes darbs un konkurētspējīgs atalgojums, sistēmā varētu atgriezties arī pedagogi, kuri nepietiekamās slodzes dēļ darbu skolā iepriekš pametuši, turpināja deputāts.
Tāpat viņš mudināja valsti finansiāli atbalstīt augstskolas starptautisku programmu īstenošanai:
"Ņemam Franciju, ņemam Vāciju un veidojam kopīgas programmas. Tas ir viens ceļš, kā augstskolām iedot stimulu sagatavot gadā vai divos gados 200 pedagogu. Augstskolas būs ieinteresētas apgūt šo finansējumu un meklēt starptautiskas sadarbības iespējas. Šis ir ceļš, par kuru vispār neesam diskutējuši."
Tāpat Batņa pauda pārliecību, ka augstskolas būtu gatavas izveidot intensīvu divgadīgu apmācību programmu, pēc kuras apguves topošais pedagogs varētu strādāt skolā, bet trešajā un ceturtajā gadā, kamēr tiek iegūta pilnvērtīga pedagoģiskā izglītība, studijas turpinātos vienu reizi nedēļā, plus vēl tiktu maksāta stipendija.
Savukārt Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) ir iesniedzis ministrijā un atbildīgajā Saeimas komisijā priekšlikumu izvērtēt iespēju atļaut ārvalstu pedagogiem no ES valstīm pasniegt otru svešvalodu skolās, atsakoties no obligātās prasības kārtot latviešu valodas zināšanu pārbaudi. "Tā ir visā pasaulē pieeja, un tas ir nepieciešams, lai aizietu no krievu valodas vides prom," viņš norādīja.
No Čakšas teiktā bija noprotams, ka šāda pieeja būtu atbalstāma. "Ja tas ir uz vienu ciklu, ejam uz to, ka neprasām latviešu valodu uzreiz. Mēs nevienu nedabūtu no ārpuses, ja jānokārto valodas eksāmeni," viņa sacīja, vienlaikus piebilstot – ja pedagogs nolemtu palikt Latvijā, valsts valodas zināšanas tomēr būtu nepieciešamas.
Izvēles grozā – noteikts skaits valodu
Vēl viena diskusija gaidāma par to, vai pārmaiņas sākt 4. vai 5. klasē, ņemot vērā, ka 4. klasē tā ir tikai viena stunda. "Vēl ir jātiek līdz tam, kas būs standartā iekšā," piebilda Čakša.
Gan ministre, gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājas biedrs Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts") pauda, ka
standartā būtu jādefinē arī noteikts valodu skaits. Abi bija vienisprātis, ka tās varētu būt 3–5.
"Skatoties vecāku un bērnu izvēles, tās tomēr ir lielās ES valodas – vācu, franču, spāņu. Tad ir lietuviešu un igauņu, arī poļu valoda, bet šie skaitļi ir stipri mazāki nekā lielajām ES valodām," sacīja ministre.
Batņa aicināja iesaistīt arī pašvaldības, iespējams, Valkā daudzi bērni gribētu mācīties igauņu valodu.
"Jāpaskatās stratēģiski uz Latvijas karti, ko varam. Iespējams, Latgalē poļu vai lietuviešu valodu izvēlēsies. Tas ir forši, ka atļaujam darīt jebko, bet ja nodefinētu, ka tās būtu piecas valodas, būtu vienkāršāk," atzina Batņa.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi, ka no 2026./27. mācību gada visās izglītības iestādēs jānodrošina iespēja skolēniem kā otro svešvalodu apgūt kādu no Eiropas Savienības valstu valodām.
