Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ir atlikuši vien divi mēneši. Aizvadītajā nedēļā ir noslēgusies kandidātu sarakstu iesniegšana. Un trešdien Saeimā ir paredzēts izlozēt numurus visiem 14 pieteiktajiem sarakstiem. Starp kandidātiem ir gan zināmi politiķi un sabiedrībā redzamas personas, gan arī tā dēvētās sīkpartijas.
Savu laimi meklē arī sīkpartijas
Centrālā vēlēšanu komisija par EP deputātu kandidātu sarakstiem lēma piektdien. Viss ritēja bez aizķeršanās un 24. maija vēlēšanām tika reģistrēti 14 saraksti. Tomēr no viena saraksta nākas svītrot kādu kandidātu. Ir izrādījies, ka Aidins Askerovs, kuru pieteica partija ar nosaukumu "Suverenitāte", ir nepilsonis. Tādēļ viņš vēlēšanās kandidēt nevar. Tomēr, šķiet, ka cits "Suverenitātes" saraksta kandidāts Normunds Ozoliņš par to pārāk nebēdājas. "Skumji!" viņš nosaka.
Par ko iestājas "Suverenitātes" saraksts un kāpēc viņi vēlas startēt EP vēlēšanās?
"Pamatdoma ir, ka mēs esam paši savas laimes kalēji. Mēs tā uzskatām un būtu pareizi, ja visi, katrs valstī tā domātu. Tad mēs mazāk ļautu kādam tur no malas regulēt. Tāda ir mūsu doma, saka Ozoliņš.
Uz šo brīdi mēs nesakām, ka mums nevajag piedalīties kopējā darbā, tāpēc ka viss ir pakāpeniski. Bet mūsu doma ir tāda, ka jāuzlabo vēl ir tas, kas tur nav padarīts. Tāpēc mēs kandidējam un mēs ceram, ka Latvijas vēlētāji mūs atbalstīs un mūsu pārstāvis veiks savu darbu tautas interesēs," saka Ozoliņš.
"Suverenitāte" ir starp vairākām nelielajām partijām, kuru kandidāti vēlas strādāt EP. Tāpat piedalās arī, piemērām, Kristīgi demokrātiskā savienība, Latvijas Atdzimšanas partija, saraksts ar nosaukumu "Par prezidentālu republiku", kā arī kādreiz Saeimā esošā Sociāldemokrātiskā strādnieku partija Jāņa Dinēviča vadībā.
Eirosketptiķi cer uz lielāku pārstāvniecību EP
Tāpat ir arī trīs salīdzinoši nelielas partijas, kuru kandidāti jau stādā Eiropas Parlamentā. Starp tām ir, piemērām, Alfrēda Rubika vadītā Latvijas Sociālistiskā partija, kuras rindās startē arī pazīstamais eiroskeptiķis Normunds Grostiņš.
"Personīgi es, ja man ir jāizvērtē, ko darīja Latvijas pārstāvji, tad man visvairāk patika, ko darīja tieši Rubiks," uzsver Grostiņš.
Viņš savas simpātijas pret Rubiku pamato ar to, ka viņš nav balsojis tāpat kā tie, kuri atbalsta ciešāku Eiropas valstu integrāciju un pat federalizāciju. "Līdz ar to, izvērtējot balsojumus, man viņa balsojumi likās vissimpātiskākie. Pārrunu ceļā faktiski mēs esam nonākuši pie tā, ka arī viņam partijas biedri ir ieteikuši aicināt kādus bezpartejiskus kandidātus. Un tā, soli pa solim mēs nonācām pie tādas vienošanās," norāda Grostiņš,
Viņš piebilst, ka ir nolēmis startēt kopā ar Rubika vadītajiem sociālistiem arī tādēļ, ka šādi ir iespējams iegūt lielāku publicitāti. Jo mazo partiju sarakstus plašsaziņas līdzekļi bieži vien neaicinot uz nopietnām diskusijām. Grostiņš arī cer, ka viņi varēs papildināt daudzviet Eiropā pieaugošo eiroskeptiķu kustību, kas kopumā varētu gūt labus rezultātus EP vēlēšanās.
Ždanoka skandāla ēnā
Vāciete Rebeka Harmsa vada Eiropas Parlamenta Zaļo/Eiropas Brīvās alianses grupu. Nesen viņa aicināja no savas grupas izslēgt Latvijas Krievu savienības saraksta līderi Tatjanu Ždanoku. Harmsa, kas ir kaismīga Ukrainas neatkarības aizstāve, savā paziņojumā raksta, ka Ždanoka ir pilnīgi izolēta savā pozīcijā. Viņas atbalsts Krievijas agresijai Krimā esot pilnīgā pretrunā politiskās grupas kopējai nostājai. Tomēr šī politiskā grupa sastāv no divām daļām, proti, Zaļajiem un Eiropas Brīvās alianses. Izslēgt Ždanoku var tikai Brīvās alianses vadība. Bet Džila Evansa, kura vada septiņu deputātu lielo Eiropas Brīvo Aliansi, nekādus komentārus par šo jautājumu līdz šim nav sniegusi.
No Ždanokas teiktā ir zināms vien, ka jautājums par viņas iespējamo izslēgšanu esot noņemts no dienaskārtības. Savukārt EP paziņoja, ka neapmaksās Ždanokas Krimas brauciena izdevumus.
Ar vēlmi palīdzēt uzņēmējiem un Ukrainai
"Pirmkārt, mani pārliecināja galvenais uzstādījums - atbalstīt uzņēmējdarbību, uzņēmējus atbalstīt…," norāda Rihards Pīks, pamatojot, kādēļ viņš ir nolēmis kandidēt EP vēlēšanās.. No 2004. līdz 2009. gadam viņš jau ir strādājis EP no Tautas partijas saraksta. Tagad viņš ar otro saraksta numuru uzreiz aiz Andreja Žagara kandidē no partijas "Latvijas attīstībai".
Ikdienā mēs dzirdam un arī paši vēlamies labāk nopelnīt, saņemt labākas pensijas, lielākas, pabalstus. Bet vairums cilvēku neaizdomājas, no kurienes tā naudiņa rodas. Viņa rodas tikai tad, ja ir uzņēmīgi cilvēki," saka bijušais eiroparlamentārietis
Pīku Latvijas Radio satiek Daugavpilī, kur viņš kopā ar Eināru Repši ir ieradies tikties ar vietējām amatpersonām un vēlētājiem. Viņš saka, ka vēl viens iemesls atgriezties politikā bija pašreizējā situācija Ukrainā.
Desmit gadus atpakaļ pie šie jautājumiem es esmu strādājis. Oranžās revolūcijas laikā mēs no Eiropas Tautas partijas braucām runāties ar austrumu reģiona vadoņiem, ar rietumu reģiona vadoņiem, lai veicinātu viņu sadarbību, lai tur neizceltos sadursmes. Paldies Dievam, toreiz tas izdevās. Šo lauciņu es ļoti labi pazīstu un zinu, kurās durvīs kā runāt," klāsta Pīks.
Uz vietu Briselē un Strasbūrā mērķē arī Latvijas vēstniece Ēģiptē
Diezgan liels pārsteigums bija arī Latvijas vēstnieces Ēģiptē un bijušās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas Ivetas Šulcas lēmums kandidēt no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.
Aizvadītajā nedēļas nogalē viņa uzstājās Zaļās partijas kongresā. "Zaļā partija man ir tuva, jo es viņu izvēlējos pēc programmas. Un es varu parakstīties, aizstāvēt un pārstāvēt Zaļās partijas programmu pilnā apmērā. Man jāsaka, ka tā biju es, kura uzrunāja partijas līdzpriekšsēdētājus un lūdza mani uzņemt Zaļajā partijā," pamato Šulca.
Uzrunas laikā Šulca vairākkārt uzsvēra, ka viņas un Zaļās partijas vērtības sakrīt. "Latvijai nav melnā zelta. Bet Latvijai ir zaļais, zilais zelts un baltais zelts. Mūsu izaugsmei nevajag darbaspēka imigrāciju, bet vajag izcilību un domu un prasmi izmantot mūsu zaļās, zilās un baltās priekšrocības," norāda Šulca.
Vēstnieku dalība priekšvēlēšanu kampaņā ir diezgan neierasta prakse. Visbiežāk politikā iesaistās nu jau bijušie diplomāti. Tomēr formāli neviens likums neliedz Šulcai kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, uzsver Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.
Vispirms es gribu teikt, ka tā ir Šulcas kundzes brīva izvēle piedalīties. Likums to neaizliedz, neviens likums to neaizliedz. Diplomātiskā dienesta likums to neaizliedz un nav tādas speciālas prasības, kā jūs teicāt, nolikt mandātu un atteikties no vēstnieka amata," atzīmē Eihenbaums.
Skepse par "Reģionu alianses" spējām
Vairākus pazīstamus kandidātus uz Briseli vēlas sūtīt arī Latvijas Reģionu apvienība. Šajā sarakstā ar pirmo numuru ir izvirzīts Mārtiņš Bondars, bijušais Krājbankas prezidents un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Vairas Vīķes-Freibergas laikā. Bondaru savā sarakstā pirms pašvaldību vēlēšanām vēlējās redzēt arī Reformu partija.
Tāpat Reģionu apvienība ir izvirzījusi arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja vietnieku Mārtiņu Šicu, kuru dienesta vadība vēlas atlaist, un veselus četrus novadu līderus - Preiļu, Saldus, Skrundas un Rūjienas pašvaldības vadītājus.
Tomēr "Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis ir skeptisks par šī politiskā spēka izredzēm.
Es teikšu, ka tās cerības tur, laikam, ir mazākas. Vienkārši laika ir pārāk maz, lai dabūtu ārā no šiem konkrētiem cilvēkiem ticamu solījumu, izspiestu ārā ticamu solījumu.
Labi, Mārtiņš Šics ir mazliet aizskarts, aizvainots no varas un tas nereti strādā, Latvijas vēsture to rāda. Bet vai ar tādu jaudu… To man ir grūti spriest," norāda Freimanis.
Viņš saka, ka aina pašreiz ir diezgan neskaidra, jo pilsoņu motivācija piedalīties EP vēlēšanās būtiski atšķiras no tā, kādēļ viņi dodas balsot par Saeimas deputātiem.
"Saskaņas centra" izredzes neskaidras
Diezgan droši var prognozēt, ka "Vienotība" varētu iegūt divus vai trīs mandātus Valda Dombrovska un Sandra Kalnietes popularitātes dēļ. Arī "Saskaņa", kas šoreiz startē atsevišķi no Rubika sociālistiem un Aleksandra Mirska partijas "Alternative" varētu iegūt divus vai trīs krēslus, saka Freimanis.
Savā ziņā lielais nezināmais ir "Saskaņas centrs". No formāla viedokļa raugoties, ir gandrīz vai pārliecība, ka viņiem vajadzētu būt trīs vietām, jo tie apmēram 20%... Pierēķinot, ka tur ir vesela virkne partiju, kas tuvu netiks šai dabiskai barjerai, kas ir aptuveni 12.5%, ja tā ļoti rupji noapaļoti rēķina. Tajā pašā laikā es neesmu pārliecināts par to līdera izvēli," domīgs ir Freimanis.
"Latvijas faktu" vadītājs uzskata, ka labas izredzes ir arī Nacionālās apvienības kandidātam Robertam Zīlem. Lai gan viņu var izkonkurēt otrajā saraksta numurā esošā Baiba Broka. Tomēr kopumā - jo atpazīstamākas sejas, jo labāks varētu būt rezultāts. Jo ne tikai no Latvijas vien uz Eiropas Parlamentu sūta cilvēkus, kuri labi izskatās uz publiskās skatuves, piebilst Freimanis."Es domāju, ka šoreiz tā situācija varētu būt līdzīga. Ja mēs tagad skatāmies tos garos saraktus, kas jau ir sasniegti iekšā, tad, protams, priekšrocība būs tām partijām, kam ir šie pazīstamie tēli priekšgalā," saka Freimanis.
Šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās konkurence nav tik sīva, kā pirms pieciem gadiem. Šoreiz uz astoņiem deputātu krēsliem pretendē 170 kandidāti no 14 sarakstiem. Savukārt iepriekš bija 17 saraksti un 186 kandidāti.
