Gan Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds, gan Kanādas aizsardzības ministrs Bils Blērs uzsvēra, ka ir būtiski turpināt rietumvalstu atbalstu Ukrainai karā pret agresorvalsti Krieviju, jo ukraiņi cīnās arī par mūsu vērtībām un mūsu brīvību.
"Kamēr brutāli diktatori kā Vladimirs Putins ir gatavi noslaucīt no zemes virsmas veselas pilsētas, izārdīt ģimenes un sabradāt cilvēka cieņu, ir svarīgi tādām valstīm, kā mums turēties kopā. Krievijas iebrukums Ukrainā ir drauds demokrātijai visā Eiropā un pasaulē. Un mēs, kā NATO sabiedrotie, esam apņēmušies nodrošināt mūsu kolektīvo aizsardzību. Kanāda lepojas, ka mēs šeit vadām NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu," sacīja Blērs.
Bet ir svarīgi sniegt ne tikai tiešu atbalstu Ukrainai, bet arī ieguldīt NATO kopējās aizsardzības stiprināšanā, jo īpaši alianses austrumu flangā.
Latvijā kopš 2017. gada ir izvietota viena no NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupām, kuras ietvarvalsts jeb par šo grupu atbildīgā ir Kanāda.
Šīs kaujas grupas, kas ir izvietota militārajā bāzē Ādažos, sastāvā pašlaik ir aptuveni 1700 karavīru no Latvijas, Kanādas un vēl 10 valstīm. Ar visvairāk karavīriem – aptuveni tūkstoti – ir pārstāvēta Kanāda.
Kanāda ir apņēmusies līdz 2026. gadam savu militāro kontingentu Latvijā palielināt līdz 2200 karavīriem. Ministrs Blērs piektdien Rīgā izziņoja vēl vairākus pasākumus, kurus Kanāda veiks tuvākajos gados, lai spēcinātu savu militāro klātbūtni Latvijā.
"Pirmkārt, sākot ar nākamā gada vasaru, mēs nosūtīsim uz Latviju četrus helikopterus "Griffon", bet sākot ar 2025. gada rudeni periodiski nosūtīsim arī transporta helikopterus "Chinooks". Šie lidaparāti pastiprinās mūsu militārās spējas NATO austrumu flangā," sacīja ministrs. "Šodien arī varu paziņot, ka Kanāda ir noslēgusi 32 miljonus ASV dolāru vērtu līgumu par pārnēsājamu prettanku raķešu sistēmu iegādi mūsu spēkiem Latvijā. Šie modernie prettanku ieroči ļaus mūsu karavīriem labāk stāties pretī pretinieku tanku radītajiem draudiem, tādējādi stiprinot NATO atturēšanas spējas un aizsargājot mūsu cilvēkus. Pirmie ieroči ieradīsies Latvijā līdz 2024. gada vidum."
Blērs arī sacīja, ka Kanāda ieguldīs vēl 15 miljonus Kanādas dolāru jeb 10,2 miljonus eiro, lai izveidotu infrastruktūru, kas būs nepieciešama, lai paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu palielinātu no bataljona līdz brigādes līmenim.
No tiem 2,3 miljonus dolāru atvēlēs, lai izveidotu novietnes 15 tankiem "Leopard 2", ko Kanāda nogādāja Latvijā novembrī. 3,1 miljonu dolāru investēs, lai uzlabotu karavīru dzīves apstākļus Ādažu bāzē, bet vēl 4 miljonus dolāru ieguldīs militārā poligona izveidei Sēlijā.
Blērs kopā ar Sprūdu arī apmeklēja militāro bāzi Ādažos, lai piedalītos svinīgajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas vadības maiņas ceremonijā. Kaujas grupas komandiera amatā stāsies pulkvežleitnants Džonatans Koks, nomainot līdzšinējo komandieri pulkvežleitnantu Deniju Vinsentu, un tādējādi noslēdzot trīspadsmito Latvijā izvietotās kaujas grupas karavīru rotāciju.
Blēram ir paredzēta tikšanās arī ar valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Viņš arī apmeklēs NATO Stratēģiskās komunikācijas un izcilības centru, kā arī Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju "Cert.lv".
