Jūrmalas aizsardzības biedrība norāda, ka ilgstoši ignorēti iedzīvotāju iebildumi. Pēc biedrības aplēsēm, domē apstiprinātie grozījumi pieļauj ap 150 000 kvadrātmetru (m2) dabas teritoriju apbūvi, kas tiks pārdotas izsolēs. Tie ir zemesgabali Lielupē, Bulduros un Pumpuros. Biedrības ieskatā patlaban vietvarai nav objektīva pamatojuma šo vietu apbūvei un vienlaikus tiek zaudētas meža platības pilsētā.
Ceturtdien, 25.janvārī, domes deputātu vairākums apstiprināja teritorijas plānojuma grozījumus. Tomēr Jūrmalas aizsardzības biedrība ar iebildēm plāno vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
"Diemžēl lēmums bija paredzams un nelabvēlīgs iedzīvotājiem, kuri konsekventi iebilda visu šo gadu garumā. Protams, mēs izmantosim savas tiesības vispirms sūdzēties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei, kura, es ceru, objektīvi visu šo izvērtēs, un pēc tam vērsīsimies arī Satversmes tiesā. Un es saku, ka šī dabas teritoriju iznīcināšana nav iedzīvotāju interesēs, jo ir pieejamas ļoti daudzas citas apbūves vietas un daudzi brīvi dzīvokļi," sacīja biedrības vadītājs un Jūrmalas domes opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms.
Jūrmalas ielās sastaptie iedzīvotāji pauda, ka ir žēl zaudēt arī nelielas zaļas teritorijas līdzās šobrīd jau apbūvētiem rajoniem.
Cilvēki tās izmanto pastaigām un pat reizēm sēņo šajās mazajās mežu platībās pilsētas vidū.
Tāpat jūrmalnieki neizprot pašvaldības vēlmi vairot iedzīvotāju skaitu, jo jau šobrīd ir daudz tukšu dzīvojamo platību, kā arī ir citas degradētas platības Jūrmalā, kuras arī varot izmantot apbūvei, nezaudējot zaļās platības.
Pašvaldības lēmumā norādīts, ka teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes laikā saņemtie 25 iedzīvotāju priekšlikumi un institūciju atzinumi ir izvērtēti darba grupā.
Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece norādīja, ka šāds lēmums bijis nepieciešams saskaņā ar Jūrmalas attīstības stratēģijā ietverto iedzīvotāju skaita palielināšanu.
Vienlaikus attīstības iespējas pilsētai ir ierobežotas, jo vēsturiski visa Jūrmala ir mežaina teritorija. Nākotnes apbūvei izvēlētās platības ir alternatīva tām platībām Valteros, kurās pilsēta iepriekš atteicās no apbūves tiesībām, jo tur ir lielāki vienlaidu meža masīvi.
Savukārt jaunizvēlētās apbūves teritorijas lielākoties esot ielu malas,
kur ir nodrošināta visa vajadzīgā infrastruktūra iespējamai savrupmāju attīstībai Jūrmalā. Iedzīvotājiem būtiskas pastaigu vietas un piekļuve mežiem līdz ar apbūvi netikšot skartas, norādīja domē.
"Lai nodrošinātu visas izpētes, šaubas par to, ka tur vēl ir kādas vērtības, ko mēs neesam apzinājuši, ir ielikti ļoti detalizēti apbūves noteikumi. Pirms tam visām šīm teritorijām ir izstrādājami detālplāni, un tikai tad tās nododamas tālāk [apbūvei]," norādīja Zvejniece.
Saskaņā ar likumu Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumi jāizskata arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, pie kuras arī Jūrmalas aizsardzības biedrība vērsīsies ar sūdzību.
