Šis ir pirmais ziņojums, ko ārlietu ministra statusā iesniedzis Kariņš pēc pagājušogad notikušās amatu pārbīdes, kad ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tika ievēlēts par Valsts prezidentu, bet Kariņš premjera posteni nomainīja pret ārlietu ministra amatu.
Iekšpolitika met ēnu uz ārpolitiku
"Latvijas ārpolitika ir vienota, un tā tiek īstenota ciešā sadarbībā ar Valsts prezidentu, Saeimu, Ministru prezidenti, nozaru ministrijām, pašvaldībām, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Ārpolitikā tiek saglabāta kontinuitāte," rakstīts ziņojumā.
Tēzi par ārpolitikas vienotību ir grūti apstrīdēt, jo pašlaik trīs galvenos amatus, kas pārstāv Latviju pasaulē, ieņem esošie vai bijušie "Jaunās Vienotības" politiķi: Valsts prezidents Rinkēvičs, Ministru prezidente Evika Siliņa un ārlietu ministrs Kariņš.
Taču vienlaikus tas nozīmē arī paaugstinātu risku padarīt ārpolitiku par iekšpolitisku cīņu objektu, par ko liecina arī tas, ka pēdējo mēnešu laikā Kariņam nācies pavadīt daudz laika, taisnojoties par lidojumiem ar privātām lidmašīnām, ko viņš iepriekšējos gados veicis kā Latvijas valdības vadītājs.
Kariņš arīdzan publiski ir paudis gatavību pretendēt uz NATO ģenerālsekretāra vai Eiropas Savienības komisāra posteni, bet šādi paziņojumi var radīt iespaidu, ka Latvijas ārlietu ministra amats viņam ir tikai pagaidu pieturvieta ceļā uz Briseli.
Kariņš: Latvijai nav tiešu militāru draudu
Tas notiek laikā, kad jau gandrīz divus gadus turpinās pilna mēroga karš Ukrainā, Krievijas propagandā arvien biežāk izskan draudi Baltijas valstīm, arvien saasinās situācija Tuvo Austrumu reģionā, kā arī valda liela neskaidrība par ASV politiku pēc prezidenta vēlēšanām novembrī.
"Dažādā mēroga konfliktu intensitāte pasaulē turpina pieaugt, apdraudot ANO Hartā, starptautiskajās tiesībās un likuma varā balstīto globālo kārtību," teikts ārlietu ministra ziņojumā.
Taču ziņojumā izklāstīts kopumā optimistisks skatījums uz Latvijas ārpolitisko un iekšpolitisko stāvokli.
"Latvijai nav tiešu militāru draudu, NATO ir spēcīgāka un vienotāka nekā jebkad, bet Eiropas Savienība ir pieņēmusi stratēģiskus lēmumus aizsardzības, ekonomiskās drošības, paplašināšanās un citās jomās," rakstīts ziņojuma ievadā.
Līdzīgs vērtējums pausts par Latvijas ekonomisko un militāro attīstību.
"Latvijai nav tiešu militāru draudu, ir nodrošināta iekšējā stabilitāte un apstākļi ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju labklājības veicināšanai.
Veikti būtiski ieguldījumi valsts drošības stiprināšanā, aizsardzības budžets sasniedz 2,4% no iekšzemes kopprodukta, veiksmīgi uzsākts valsts aizsardzības dienests, kā arī palielināts bruņoto spēku sastāvs un uzlabotas to spējas."
Sabiedrībā vērojama paaugstināta interese par ārpolitiku
Ārlietu ministra ziņojumā secināts, ka "būtiski pieaugusi sabiedrības interese un iesaiste drošības un ārpolitikas jautājumos".
Šī tēze gan nonāk pretrunā ar apgalvojumiem par "iekšējo stabilitāti un tiešu militāro draudu neesamību", jo paaugstināta Latvijas sabiedrības interese par drošības un ārpolitikas jautājumiem liecina tieši par to, ka sabiedrībai ir bažas par Latvijas drošību un valsts vadības spēju to aizstāvēt.
Mierīgos laikos sabiedrības uzmanības centrā diez vai būtu nonācis jautājums par Otavas konvenciju un to, vai Latvijai būtu jāiegādājas kājnieku mīnas, lai atvairītu iespējamo Krievijas uzbrukumu.
Ārlietu ministra ziņojumā pausta apņēmība rūpēties par Latvijas drošības garantēšanu: "Pieaugošas starptautiskās nestabilitātes apstākļos drošība ir izvirzīta par svarīgāko uzdevumu, lai īstenotu Latvijas ārpolitikas virsmērķi – nodrošināt demokrātiskas valsts neatkarību, ilgtspējīgu drošību un sabiedrības labklājību."
"Tā kā patlaban tiek plānoti Latvijas vēsturē lielākie militārie ieprikumi, lai nodrošinātu gaisa telpas, jūras robežas, austrumu robežas, kā arī kibertelpas drošību, līdz 2027. gadam Latvijas investīcijas aizsardzībā sasniegs 3% no iekšzemes kopprodukta. Latvija plāno iepirkt IRIS-T, HIMARS un "Naval Strike Missile" raķešu un artilērijas sistēmas, kā arī augstas precizitātes tālās darbības raķetes ATACMS."
Plānots arī straujāk attīstīt militāro rūpniecību Latvijā, piemēram, saistībā ar palīdzību Ukrainai Latvija uzņēmusies līderību bezpilota lidaparātu jeb dronu koalīcijā ar mērķi nodrošināt maksimālu dronu pieejamību Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Latvijas dronu ražotāji nesen medijiem gan atzina, ka no Aizsardzības ministrijas vēl nav saņēmuši konkrētu rīcības plānu dronu ražošanas palielināšanai.
"ANO sistēmai nav ticamas alternatīvas"
Ārlietu ministrs savā ziņojumā uzsver, ka Ukrainas uzvarai karā pret Krieviju "būs izšķirīga nozīme, kāda izskatīsies un uz kādiem principiem balstīsies starptautiskā vide nākotnē".
Kariņš apgalvo, ka "Latvijas skatījumā ANO sistēmai pārredzamā nākotnē nav leģitīmas un ticamas alternatīvas, tādēļ svarīga ir ANO pamatprincipu nostiprināšana, Drošības padomes reformēšana, Krievijas agresijas izbeigšana un tās saukšana pie atbildības par agresijas noziegumu".
Līdzšinējā pieredze un ANO demonstrētā impotence jautājumā par Krievijas agresiju pret Ukrainu gan liecina, ka pašlaik ir maz cerību panākt būtiskas izmaiņas ANO, kur Krievija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle ar Ķīnas atbalstu var nobloķēt jebkādas iniciatīvas, kas vērstas uz Maskavas ietekmes mazināšanu.
Ārlietu ministra ziņojumā pausta apņēmība turpināt sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī cīnīties pret sankciju apiešanu, "tostarp mazinot kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai un nozaru konkurētspējai".
Jāturpina sankcijas pret Baltkrieviju
Kariņš ziņojumā secina, ka Latvijas un Baltkrievijas divpusējās attiecības "atrodas to zemākajā punktā"; Latvija turpina uzskatīt Baltkrieviju par līdzatbildīgu Krievijas agresijā pret Ukrainu. Tāpat pausts nosodījums cilvēktiesību pārkāpumiem un Aleksandra Lukašenko režīma represijām pret pilsonisko sabiedrību.
Ironiski, ka pirms četriem gadiem Kariņš pats kā Latvijas premjers devās vizītē uz Minsku un uzdāvināja Baltkrievijas diktatoram Latvijas izlases hokeja kreklu, lai gan Lukašenko režīma noziegumi jau tolaik bija labi zināmi.
Ārlietu ministra ziņojumā uzsvērts, ka īpaša loma Latvijas drošības stiprināšanā ir ciešākai transatlantiskajai sadarbībai, tāpēc plānots turpināt darbu pie NATO spēku pastāvīgās militārās klātbūtnes nostiprināšanas Latvijā. Kā zināms, Kanāda ir apņēmusies divkāršot Latvijā izvietoto karavīru skaitu.
Ziņojumā secināts, ka Eiropas Savienības paplašināšanās iegūst arvien konkrētākas aprises, tādēļ ir sāktas diskusijas par paplašinātās ES efektīvu funkcionēšanu nākotnē.
Jādomā par ES nākotni un turpmāku paplašināšanos
"2024. gadā Latvija definēs savu redzējumu par ES politiku nākotni, ES institūcijām un lēmumu pieņemšanu, koordinācijā ar citām nozarēm un sabiedrības grupām. Sarežģītākās diskusijas saistībā ar pielāgošanos skars tieši ES kopējo lauksaimniecības politiku un kohēzijas politiku," teikts ziņojumā.
Paredzams, ka pēc Ukrainas un citu jauno dalībvalstu uzņemšanas ES nāksies pārdalīt finanšu plūsmu, it sevišķi attiecībā uz Kohēzijas fondiem un lauksaimniecības subsīdijām. Iepriekš izskanējušas prognozes, ka esošajām dalībvalstīm tas varētu nozīmēt lauksaimniecības subsīdiju kritumu par aptuveni 20%.
"Vienlaikus dalībvalstīm būs svarīgi vienoties par visatbilstošāko ES budžeta modeli, tā sadali un izmēriem, kas atbilstu gan dalībvalstu vajadzībām, gan ļautu veiksmīgi ieviest ES ilgtermiņa mērķus, piemēram, zaļā un digitālā pāreja, un sniegt Ukrainas rekonstrukcijai nepieciešamo atbalstu. Latvija uzskata, ka pašreizējie ES pamatlīgumi ir pietiekami elastīgi un nav nepieciešami to grozījumi, lai ES spētu uzņemt jaunas dalībvalstis," secināts ziņojumā.
