Aizlūgums, tostarp par Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, izskanēja 19. augusta dievkalpojumā Rīgas Svētās Trijādības Sergija sieviešu klostera filiālē Valgundes pagastā. Šo dievkalpojumu filmēja Latvijas Televīzija, lai jau 3. septembrī to pārraidītu ēterā. Tomēr līdz televīzijas skatītājiem tas nenonāks. Tāpat kā visi turpmākie pareizticīgo dievkalpojumi.
"Aizlūgšana par Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, kurš atklāti atbalsta un pat svētī Krievijas īstenoto asiņaino karu Ukrainā, ir pretrunā ne tikai mūsu, LTV, pārstāvētajām vērtībām un uzskatiem, bet arī redakcionālajai nostājai. Kategoriski nosodām Krievijas karu Ukrainā, tāpēc šobrīd uzskatām par absolūti nepieņemamu turpināt pārraidīt pareizticīgo dievkalpojumus, kuros varētu izskanēt aizlūgums par patriarhu Kirilu," norāda LTV galvenā redaktore Sigita Roķe.
Krievijas Pareizticīgās baznīcas galva – patriarhs Kirils ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina ideoloģijas nesējs un Krievijas agresijas Ukrainā atbalstītājs. Un kopš pilna apjoma kara sākuma Ukrainā šis nav pirmais gadījums, kad LTV piefiksējusi aizlūgšanu par viņu pareizticīgo dievkalpojumos. Tas pats, piemēram, notika arī pērn 28. augustā.
Latvijas Pareizticīgā baznīca no komentāriem atteicās, lai gan pieminēja, ka tā noteikti esot bijusi kāda kļūda. Lai gan liturģijā šī lūgšana ir paredzēta, no tās atteikties neesot neiespējami. Daļēji tam piekrīt arī Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes zinātniskais asistents, teologs Ņikita Andrejevs.
"No tādas teorētiskas puses patriarha pieminēšana ir obligāta daļa no dievkalpojuma, bet kā jau gan vēsturē bijis, gan arī šodien ir iespējams kaut ko mainīt," sacīja teologs.
"Tomēr viena lieta ir, ka baznīca piemin patriarhu burtiski dievkalpojumā, cita lieta, protams, ir sakari ar Maskavu, kas var palikt arī bez patriarha pieminēšanas," norādīja teologs.
"Acīmredzot pareizticīgajai baznīcai nav izdevies pārliecināt sabiedrību par to, ka viņi nav saistīti ar Maskavu un Maskavas agresiju," viņš piebilda.
Lai gan teologs Ņikita Andrejevs atzīst, ka pie notikušā vainojama vien pati Latvijas Pareizticīgā baznīca, viņam žēl par šādu iznākumu.
"Vissliktākais šajā visa procesā ir tas, ka pareizticīgie, tā teikt vienkāršie cilvēki, neatkarīgi no tā, kam viņi tic politiski un tā... mēs viņus grupējam visus vienā tādā kastē un visus tā kā izslēdzam no aprites," sacīja teologs.
Vienlaikus LTV galvenā redaktore norāda, ka šī nav vēršanās pret pareizticību.
"Mēs jau nekādā ne vismazākajā mērā neaizliedzam pareizticīgajiem piekopt savu reliģiju, mēs cienām visas reliģijas. Katrā ziņā tas nenozīmē, ka mēs kādā brīdī pārtrauksim vispār raidīt ekumēniskos dievkalpojumus vai kaut ko tādu," sacīja Roķe.
Dievkalpojumu translācijas notiek saskaņā ar LTV un nodibinājuma "Ekumēniskais mediju padomes fonds" (EMPF) savstarpēji noslēgto līgumu – LTV līdz šim ierakstījusi un pārraidījusi četru Latvijā lielāko kristīgo konfesiju dievkalpojumus – luterāņu, katoļu, pareizticīgo un baptistu.
Vienošanās paredz, ka par pārraidāmo dievkalpojumu satura atbilstību Latvijas tiesību normām atbild EMPF, turklāt, tiekoties ar EMPF pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, LTV bija saņēmusi apliecinājumu, ka ierakstāmajos un pārraidāmajos Latvijas Pareizticīgās baznīcas dievkalpojumos nenotiks aizlūgumi par patriarhu Kirilu.
Šobrīd, negūstot pārliecību, ka aizlūgšana par patriarhu Kirilu neatkārtosies pareizticīgo dievkalpojumos, turpmāka to pārraidīšana LTV tiek pārtraukta.
LTV Latvijā lielāko kristīgo konfesiju dievkalpojumus pārraida ik svētdienu (vasarā nenotika jaunu dievkalpojumu translācijas, bet bija skatāmi atkārtojumi), papildus tiem – ekumēniskos svētku dievkalpojumus 4. maijā, 11. un 18. novembrī, kā arī Lieldienās un Ziemassvētkos. Atspoguļo arī Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus Aglonā un pārraides no Vatikāna Lieldienās un Ziemassvētkos.
KONTEKSTS:
2022. gada rudenī Latvijas Pareizticīgā baznīca koncilā atbalstījusi vēršanos pie Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila ar lūgumu piešķirt baznīcai neatkarīgu statusu. Vēl pirms tam Latvijas Pareizticīgās baznīcas (LPB) koncilam Kirilam tika nosūtīta arī Latvijas valdības vēstule ar lūgumu akceptēt LPB neatkarību.
Šis Latvijas Pareizticīgās baznīcas koncila solis tika sperts mēnesi pēc tam, kad bija pieņemti likuma grozījumi, kuri nosaka šīs baznīcas neatkarīgo statusu.
Līdz šim Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojās zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Savukārt Saeimas pieņemtie grozījumi nosaka, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca ar visām tās diecēzēm, draudzēm un iestādēm ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.
Tāpat noteikts, ka par baznīcas galvas, metropolītu, arhibīskapu un bīskapu iecelšanu amatā vai atcelšanu no amata baznīca rakstveidā informēs Valsts prezidenta kanceleju. Pēc tam Valsts prezidenta kanceleja oficiālajā izdevumā paziņos par šīm izmaiņām amatos, kā arī nosūtīs šo informāciju par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru atbildīgajai institūcijai.
