Saeima atbalsta likumprojektu Latvijas Pareizticīgās baznīcas saišu saraušanai ar Maskavu

Saeima ceturtdien divos lasījumos steidzamības kārtā pieņēma Valsts prezidenta Egila Levita rosinātos grozījumus Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā, nostiprinot Latvijas Pareizticīgās baznīcas ar visām tās diecēzēm, draudzēm un iestādēm pilnīgu neatkarību no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.

Saeimas deputāti nenodevās plašām diskusijām. "Par" nobalsoja 73 parlamentārieši. "Pret" balsoja opozīcijas deputātes Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova un Karina Sprūde. Atturējās pie frakcijām nepiederošais deputāts Ainārs Vilciņš.

Saeima atbalsta likumprojektu Latvijas Pareizticīgās baznīcas saišu saraušanai ar Maskavu
00:00 / 02:59
Lejuplādēt

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas ir nozīmīgs Latvijas nacionālajai drošībai. 24. martā – tieši mēnesi pēc kara sākuma Ukrainā – Krievijas Pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāts izveidoja "pārvaldi eparhiju lietās, kuras atrodas tuvējā pierobežā". Latvijas drošības iestādes tajā ir saskatījušas risku, ka Krievijas Pareizticīgās baznīcas vadība, kura atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, iecerējusi likvidēt Latvijas Pareizticīgās baznīcas patstāvību un neatkarību.

Levits iepriekš norādīja: "Ar šiem likuma grozījumiem Latvijas valsts atzīs, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga jeb autokefāla un tā nav atkarīga ne no vienas citas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.

Likumam stājoties spēkā, tiks izslēgta jebkāda Maskavas patriarha ietekme vai vara pār mūsu Pareizticīgo baznīcu."

Saeimas Preses dienestā informēja, ka līdz 31. oktobrim baznīcai būs jāsaskaņo savi statūti ar veiktajiem likuma grozījumiem par baznīcas statusu. Savukārt līdz 1. oktobrim jāpaziņo Valsts prezidenta kancelejai par amatā esošo baznīcas galvu, metropolītiem, arhibīskapiem un bīskapiem. 

Līdz šim Latvijas Pareizticīgajai baznīcai bija jāsaskaņo izmaiņas baznīcas vadībā ar Maskavas patriarhātu, bet pēc šī likuma stāšanās spēkā tas vairs nebūs jādara. Likumā noteikta kārtība, kādā Latvijas valsts institūcijas un privātpersonas tiek informētas par baznīcas galvas, metropolītu, arhibīskapu un bīskapu stāšanos amatā, kā arī šo amatpersonu atcelšanu no amata. 

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka

juridiskā statusa tvēruma definējums likumā neskar un neiejaucas baznīcas ticības mācības un kanonisko tiesību jautājumos.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere komentēja: "Pilnīgi noteikti šim likumprojektam jākalpo par skaidru valsts dotu signālu Latvijas Pareizticīgās baznīcas tiesībām būt patstāvīgai, bet ļoti būtiski uzklausīt arī pašas baznīcas viedokli."

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. 

Latvijas Pareizticīgajā baznīcā norādījusi, ka situāciju komentēs tikai pēc likuma pieņemšanas. Ciktāl baznīca tika iesaistīta likumprojekta izstrādē, nav skaidrs. Prezidents Levits norādījis, ka baznīca ir informēta.

Tieslietu ministrijā jau iepriekš norādīja, ka ir pārliecināti - likumprojekts nepārkāpj valsts un baznīcas nošķiršanas principu. Tam piekrita arī zvērināts advokāts Lauris Liepa: "Valsts prezidenta piedāvājums attiecas nevis uz šo kanonisko tiesību jomu, uz baznīcas iekšējiem rituāliem vai katra cilvēka ticības brīvību, bet Valsts prezidenta priekšlikums attiecas uz strukturālajiem jautājumiem. Uz to, kā reliģiskā organizācija tiek reģistrēta noteiktā valstī Latvijā."

Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes zinātniskais asistents Ņikita Andrejevs norādīja, ka Latvijas valsts var pasludināt baznīcu par neatkarīgu. Taču arī šajā gadījumā saskaņā ar pareizticīgo teoloģiju ir jāpanāk, ka kādas citas valsts pareizticīgā baznīca atzīst Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību. Piemēram, kā Konstantinopoles patriarhāts atzina Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību no Krievijas Pareizticīgās baznīcas. 

Par likuma izmaiņām skeptisks ir profesors Valdis Tēraudkalns no Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes. Viņš uzsvēra, ka nepieciešama pašas baznīcas iniciatīva: "Mēs nevaram mainīt cilvēku domāšanu un tradīcijas ar kaut kādu dekrētu palīdzību.

Tikai tad, ja tas nāks no pašas baznīcas, kaut kas var mainīties.

Arī tad, reālistiski skatoties, būtu Ukrainas un Igaunijas scenārijs, ka daļa ticīgo piekristu atdalīšanai no Maskavas patriarhāta un daļa ne. Draudzes dalītos. Bet līdz tam vēl tāls ceļš un varam runāt hipotētiski."

KONTEKSTS:

Valsts prezidenta rosinājums Latvijas Pareizticīgās baznīcas saišu saraušanai ar Maskavu varētu tikt pieņemts jau šonedēļ steidzamības kārtā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti