"Mums ir diezgan plašs ābeļdārzs, un tas, kas tur ir, tā nav aizaugusi pļava, bet tā ir dabiskā pļava izveidojusies," Rudzātu vidusskolas bioloģijas, ķīmijas un dabas zinību skolotāja Jolanta Ļubka-Tarasova rāda uz pļavu pretī skolai, kas šogad speciāli netika pļauta. "Lai varētu redzēt, kas tur aug, jo tur ir gan sarkanais āboliņš, zvaniņi, pīpenes, dažādas graudzāles un tā sugu daudzveidība ir diezgan liela. Tad, kad ir jāpin Jāņu vainags, tad mums sanāk tā, ka tās trejdeviņas zālītes mēs nevaram vairs pļavā atrast, jo visas pļavas ir domātas lopbarībai, tie ir sētie zālāji. Un šeit jau var atnākt uz skolu un redzēt diezgan lielu daudzveidību."
Rudzāti ir ciems Līvānu novada Rudzātu pagastā. Lai arī te ir lauku vide, Jolanta Ļubka-Tarasova atzīst – bērni augus vairs nepazīst: "Droši vien vecākus arī reizēm tas nemaz neinteresē. Agrāk bija tā – mamma mani veda pa pļavu un stāstīja: "Re, tur ir dzirkstelīte, zvaniņi, tur, sila malā, ir sila zvani."
Bet tagad, tā kā ir tāds steidzīgs laikmets, lauku vides ir mazāk, mums nākas aizvien vairāk piestrādāt skolā, jo bērni lielāko daļu augu tiešām nepazīst. Pat reizēm nezāles neatšķir."
Lai vairotu bioloģisko daudzveidību skolas teritorijā un radītu skolēnos izpratni par videi draudzīgi audzētas pārtikas nozīmi, Rudzātu vidusskola šogad piedalījās PDF izsludinātajā konkursā "Ielaid skolā dabu". Projekts iekļuva finālā, un viņi saņēma finansējumu savu ideju īstenošanai.
Pie skolas nu ir uzstādīta siltumnīca un izveidota Latvijai raksturīgu ārstniecības augu dobe. Siltumnīca tapa maija beigās, palīdzot skolēnu vecākiem, un 9., 10.klašu skolēniem.
"Sākās ar to, ka puiši un meitenes nāca mums palīgā visu šeit sakārtot, šo vietu izveidot," darba procesu raksturo Rudzātu vidusskolas dārzniece Liena Brūvere. "Tad mēs kopā to arī uzstādījām. Apakšā mēs veidojām tādu kā ūdens akumulatoru. No sākuma ir salikti iekšā zari. Tad ir vestas pagājušā gada komposta kaudzē atstātās lapas, pēc tam ir melnzeme, un tikai tad kūdra, lai veidojas barības vielām bagāta vieta, un mitrums vairāk uzglabājas, nav bieža laistīšana. Puiši ļoti skaistu taciņu uztaisīja, lai zolīdi ienākt iekšā var. Bērni paši visu sastādīja."
Kopš tā laika pagājis jau mēnesis, ir vasaras brīvlaiks. Skolotāja Jolanta Ļubka-Tarasova atklāj – pēc viņas aicinājuma arī tagad bērni nāk palīgā rūpēties par iestādītajiem augiem: "Tie ir mūsu siltumnīcas iemītnieki – bērni, kuri nāca šodien strādāt, darboties." Todien palīgā atnākuši seši skolēni. Emīlija un Odrija stāsta par siltumnīcā iestādītajiem augiem: "Mēs iestādījām tomātiņus, melones, gurķi, papriku aso, arbūzus un baklažānu. Jau ziediņš ir." Dārzniece Liena Brūvere norāda: katrai klasei bija dažādāki augi, ko stādīt: "Tur ir arī katram stādiņam savs uzraksts, kas tas ir par augu, kura klase, sākot jau no bērnudārza grupiņām līdz 12.klasei."
Bērni izrādīja, ko iestādījuši:
"Mums klasē ir četri puiši un četras meitenes. Mēs sadalījāmies, un meitenes iestādīja tomātu, un puiši iestādīja gurķi."
"Mēs iestādījām "Black Prince" un "Hot pepper". "Hot pepper" ir čili pipars."
"Es esmu piektā klase. Es iestādīju melonīti, un viens mūs klases puisis iestādīja te kaut kur tomātu."
Katra klase esot iestādījusi vienu tomātu un lielākai daudzveidībai arī vēl kādu citu augu. Nu jau bērni ar skolotājas Jolantas Ļubkas-Tarasovas palīdzību esot iemācījušies arī tomātus pareizi piesiet un lauzt pazarītes: "Tur ir pazarītes, bērni, liekas, kuras nevajadzētu mūsu tomātiņam? Jā, tur ir viena! Ko jūs sakāt par šo – vajadzīgas, ja mums ir divi dzinumiņi? Nē, tātad laužam uz sāniņu."
"Šis uzsvars arī Pasaules Dabas fondam bija pašu audzēta pārtika. Rudens pusē skatīsimies, kas mums būs saaudzis. Noteikti kādu ēdienu arī varēs pagatavot," piebilst skolotāja.
Rudzātu vidusskolas dārzniece Liena Brūvere stāsta, ka iestādītie augi te tiek audzēti bez minerālmēsliem un ķīmijas, izmantojot tikai ekoloģiskus risinājums: "Ražas periods nāks augustā, septembrī, tad, kad bērni atgriezīsies. Tad viņi nāks novērtēt, kas ir izaudzis, vai ir kādas slimības sākušas veidoties un ko mēs varam ekoloģiskā veidā darīt, kā to risināt." Dārzniece izrāda arī blakus siltumnīcai izveidoto ārstniecības augu dobi: "Tur aug kumelītes, kliņģerītes, fenhelis un ķimenes. Tāda pļaviņa mums būs. To mēs redzēsim vēlāk. Šobrīd redzu, ka kliņģerītes lien ārā."
Bioloģijas, ķīmijas un dabas zinību skolotāja Jolanta Ļubka-Tarasova ar gandarīju atzīst - PDF piešķirtā finansējuma ietvaros realizētās aktivitātes skolā ne tikai veicinās dabas daudzveidību, bet būs palīgs arī mācību procesā: "Bioloģijā ir diezgan daudz tēmu, kur ir jāsalīdzina dažādas šķirnes, transpirācijas procesus (tā ir ūdens iztvaikošana cauri augu lapām). Tas ir brīvā dabā, un pieejama lieta, ka tev nav jāizmanto telpaugi ziemas laikā, bet mēs to varam izdarīt septembra pirmajās nedēļās, kad ir silti, un siltumnīcā šie augi ir, un mēs ar viņiem varam veikt arī nelielus pētnieciskos darbus. Es ceru, ka tas process mums būs daudzveidīgāks, pietuvinātāks vairāk dabai – ne tikai grāmata un tikai klases telpa."
Skolotāja novērojusi – iegūtās zināšanas augu kopšanā bērniem noderēs arī mājās, jo vecākiem ne vienmēr ir laiks saviem bērniem to iemācīt.
