"Veidosim pārstāvniecību no abām komisijām, lai sāktu dialogu ar Lietuvu un Igauniju parlamentārā līmenī, lai uzzinātu viņu viedokli. Nepieciešams runāt pēc būtības – ja mēs to darām trijatā, vai tam ir jēga, vai tas padara efektīvākas mūsu spējas aizsargāties potenciālas agresijas gadījumā?" informēja Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība).
Prioritāte, kā uzsvēra deputāti, ir pēc iespējas paaugstināt mūsu spējas aizsargāties potenciālas agresijas gadījumā. "Diskutējot par Latvijas dalību Otavas konvencijā, vispirms jāsaprot, ka runājam nevis par miera laikiem, bet gan par potenciālu apdraudējumu," norādīja Kols.
Jāņem vērā vairāki aspekti
Aizsardzības ministra Andra Sprūda ("Progresīvie") uzdevumā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izvērtēja iespējamo Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, NBS aicina izstāšanos neatbalstīt.
Arī aizsardzības ministrs uzskata, ka šobrīd nav militāra un starptautiska pamatojuma izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz izmantot nevadāmas kājnieku mīnas. Viņš uzsvēra, ka Latvijai šobrīd jau ir aizsardzības un reģionālie plāni, tostarp tiekot strādāts arī pie militārās pretmobilitātes mērķa, līdz ar to Latvija šobrīd ir gan droša, gan arī aizsargāta.
"Jā, te diskusijas var būt, bet tieši tāpēc arī militārais padoms ir absolūti svarīgs un nozīmīgs. Otra sadaļa, kas vairāk ir politiska, starptautiska sadaļa, ir par konsultācijām ar mūsu sabiedrotajiem, gan ar reģionālajiem partneriem, kas ir Igaunija, Lietuva, Somija, Polija," norādīja Sprūds.
Svarīgs ir arī Latvijā izvietoto spēku pārstāvošo valstu viedoklis, kā arī jāņem vērā NATO konteksts.
"Visas Eiropas Savienības un NATO valstis ir konvencijas ietvaros. Jā, ASV nav formāli, bet ir de facto.
Mēs principā runājam par to, ka Latvija varētu būt vienīgā valsts no sabiedrotajiem, kas no šīs konvencijas izstātos," akcentēja Sprūds.
Izstāšanās process – komplicēts
Arī Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Brusbārdis norādīja, – lai gan Igaunijā un Lietuvā sarunas turpinās, esot skaidrs, ka situācija nemainīsies un no konvencijas šīs valstis neizstāsies.
Informācijai:
- Otavas konvencija paredz, ka katra dalībvalsts apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājinieku mīnas.
- Tā paredz neizstrādāt, neražot, neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot tās tālāk.
- Katra dalībvalsts arī apņemas iznīcināt visas kājnieku mīnas vai nodrošināt to iznīcināšanu saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas dalību konvencijā apturēt nevar – no tās iespējams tikai izstāties.
Par izstāšanos būtu jālemj Saeimai, kas būtu gana sarežģīts un garš process. Turklāt būtu nepieciešams Latvijas skaidrojums un plašas sarunas ar sabiedrotajiem NATO un Eiropas Savienībā.
"Tie ir seši mēneši, kamēr izstāšanās patiesi notiek. Process, kurā tas tiek ziņots, ir diezgan komplicēts. Ir nepieciešama skaidrojošā daļa, nepieciešams iet caur ANO ģenerālsekretāru, ANO Drošības padomi, tā kā kopumā šī procedūra ir gana sarežģīta un nav vienkārša tādā ziņā, ka tā prasa zināmas procedūras, kas nav vienkārši demonstrēšana," skaidroja Brusbārdis.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols norādīja – katra Baltijas valsts patlaban ir pateikusi, ka vismaz valdības līmenī šobrīd neizskata iespēju izstāties no konvencijas. Vienlaikus esot saklausāma pozīcija – ja to darītu kolektīvi un ne tikai Baltijas valstis, bet arī Polija un Somija, tam varētu būt jēga. Tāpēc Saeimas atbildīgo komisiju deputāti konsultēsies ar Baltijas kolēģiem.
Tikmēr sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" turpinās parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kur līdz šim savākti nedaudz vairāk par trīs tūkstošiem parakstu.
