Grieta dzīvo Jelgavā un atzīst – mazais pabalsts ir iemesls, kāpēc viņa ar vīru deklarējušies Rīgā. "Mēs paši dzīvojam Jelgavā, bet es pati esmu, varu godīgi pateikt, deklarējusies Rīgā, tāpēc vien, lai būtu lielāks pabalsts, jo iepriekš, vēl šogad, dzīvojām Rīgā," atklāja Grieta.
"Bērna pabalsts ir viens no iemesliem, kāpēc mēs esam deklarēti Rīgā. Otra lieta ir bērnudārza rinda," piebilda Rihards, kurš deklarējies Rīgā, bet dzīvo Jelgavā.
Līdzīgi domā arī daži citi Jelgavā dzīvojošie vecāki.
Jelgavas novada pašvaldība uzskata, ka pabalsts ir atbilstošs, jo šajā vietvarā vairāk maksā par nākamajiem bērniem. "Mums ir 500 eiro vairāk par bērnu, ja bērnu ir vairāk nekā viens," piebilda Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis ("Latvijas attīstībai").
Lai maksātu vairāk, jābūt vecāku un dažādu organizāciju iniciatīvai to pārskatīt, taču tādas nav, tāpēc nākamā gada budžetā nekādas papildu finanses nav plānotas, turpināja Lasmanis.
Tikmēr Ogres novada pašvaldība rakstiski skaidroja, ka viņu novada iedzīvotājiem pabalsti nav svarīgākais jautājums, turklāt iedzīvotāji nav pauduši pretenzijas.
Vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" uzskata, ka 100 eiro pabalsts ir mulsinoši mazs, tomēr vienreizējo pabalstu apmērs noteikti nav iemesls, kādēļ ģimenes izvēlēsies radīt pēcnācējus. Tomēr arī šis apstāklis var būtiski ietekmēt dzīvesvietas izvēli jaunajām ģimenēm.
"Ja ir nolemts mainīt dzīvesvietu un ir izvēles priekšā starp divām vai vairākām pašvaldībām, tad, jā, vecāki vērtē, kā tad ģimene tur tiek atbalstīta," sacīja "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Normatīvie akti paredz, ka pašvaldības pašas nosaka vienreizējo pabalstu apmērus. 100 eiro pabalstu šobrīd piešķir divas vietvaras – Jelgavas un Ogres novads. Citās pašvaldībās vidēji ir 200–300 eiro par bērnu, bet atšķiras nosacījumi, kur ir prasība par deklarēšanos vecākiem, tāpat ir dažāds redzējums par otrā un trešā bērna pabalstiem.
