Panorāma

Eiropā grib ievērojami samazināt zveju; Latvija pretojas

Panorāma

Panorāma

Premjere: Valdība ir pildījusi solījumus par skolotāju algām

Premjere: Valdība ir pildījusi solījumus par skolotāju algām

Valsts no savas puses solījumus ir izpildījusi, pauda Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), komentējot to, ka vairākās pašvaldībās šogad daļai skolotāju jaunajā mācību gadā alga nevis palielinājusies, kā tas solīts iepriekš, bet gan sarukusi. Siliņa uzskata, ka algu atšķirības radušās tāpēc, ka dažas pašvaldības samazinājušas mērķdotāciju.

Pēc Siliņas teiktā, šis ir jautājums starp pašvaldībām un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Valdība tikmēr gaida jauno skolu finansēšanas modeli, ko izstrādās atbildīgā ministrija. To plānots izrunāt līdz šā gada beigām.

"Tieši šādas situācijas ir tās, kas visu laiku rada sajūtu, ka kaut kur kāds nesaņem kaut ko. It sevišķi no valdības puses. Kaut gan valdība ir savu daļu izdarījusi.

Tas jautājums ir par to, kā mēs pārvaldām šo finansējumu. Vai valstij arī ir iespēja līdz galam izsekot līdz katram skolotājam. Un jāsecina, ka esošajā finansējuma modelī diezgan grūti tas ir," teica Ministru prezidente.

Kopējais valdības papildu piešķirtais finansējums pedagogu darba samaksas palielināšanai un slodžu sabalansēšanai šogad ir 98 miljoni eiro, norādīja IZM. Tikmēr vidējais skolotāja atalgojums pašvaldību pamata un vidējās izglītības iestādēs par slodzi septembrī sasniedzis ap 1500 eiro mēnesī.

Saprotamu skolotāju atalgojuma sistēmu kā svarīgu nepieciešamību pirmdien, 23. oktobrī, minēja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Sarunā ar nozares ministri Andu Čakšu ("Jaunā Vienotība") viņš pauda, ka sistēma jāveido IZM kopā ar arodbiedrību un pašvaldībām.

Valsts prezidents sarunā atzinīgi novērtēja to, ka no nākamā mācību gada skolu programmā būs atjaunota vēsture kā atsevišķs mācību priekšmets.

Runājot par drošību skolās, Rinkēvičs uzsvēra, ka ir jāizveido sistēma drošības nodrošināšanai mācību iestādēs gan skolēniem, gan skolotājiem, jo patlaban trūkst praktiskas skolu drošības stratēģijas, kas ietvertu gan fiziskās, gan psiholoģiskās drošības aspektus.

KONTEKSTS:

Valdība augustā jau nolēma piešķirt papildu 13,2 miljonus eiro pedagogu zemākās darba samaksas likmes palielināšanai no šā gada 1. septembra, bet nozares arodbiedrība norādīja, ka šī summa nebūs pietiekama. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lēsa, ka zemākā algas likme ir pacelta par 8,4%, un naudu tālāk sadalīs katrā pašvaldībā, un vienam skolotājam pieaugums būšot daži desmiti eiro, bet citam – varētu būt arī simti.

Par pedagogu algu celšanu nozares ministrijai un arodbiedrībai bija nesaskaņas vairāku mēnešu garumā, tostarp notika trīs dienu streiks, kura laikā LIZDA panāca valdības lēmumu piešķirt papildu naudu pašvaldībām visu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Taču LIZDA arvien nebija apmierināta ar IZM aprēķiniem, un tad izglītības ministre un arodbiedrība vienojās līdz augusta vidum sagatavot vienošanos, lai pedagogu streika vienošanās būtu izpildīta.

Taču šoruden, skolotājiem saņemot pirmās jaunā mācību gada algas, daļa skolotāju saņēmuši pat mazāk naudas nekā iepriekš. IZM uzsvēra, ka finanšu līdzekļi pašvaldībām ir piešķirti, savukārt pašvaldībās teic – līdzekļi ir, bet par maz. LIZDA un IZM pagājušajā nedēļā pie vienota redzējuma par iemesliem finansējuma trūkumam pedagogu algām nonākt neizdevās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti